Starptautiskā organizācija Žurnālisti bez robežām tās jaunākajā pētījumā par preses brīvību Ķīnā secinājusi, ka Āzijas valsts īsteno pasaulē apjomīgākās represijas pret žurnālistiem, jo Ķīnā aizturēti šobrīd ir ne mazāk kā 127 žurnālisti, vēsta britu raidorganizācija BBC.
Ķīna masveidīgo korespondentu un amatieru žurnālistu aizturēšanu skaidrojusi ar aizturēto it kā nodarīto kaitējumu sabiedriskai kārtībai un nācijas vienotībai. Žurnālisti bez robežām organizācijas otrdiena, 7.decembrī, publicētā pētījumā secinājusi, ka Ķīna tās iekšienē pastiprināti vērsusies pret žurnālistiem saistībā ar Covid-19 krīzes dokumentēšanu slimības izcelsmes pilsētā Uhaņā, kā arī pret uiguru tautības žurnālistiem, kuri vēstījuši par masu represijām pret šīs tautības pārstāvjiem Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā.
Lasiet arī: ASV amatpersonas boikotēs Pekinas Olimpiskās spēles
Pēc organizācijas paustā, līdztekus aizturēšanām valsts iekšienē Ķīnas varasiestādes pret žurnālistiem vēršas arī ārzemēs, izmantojot ārvalstu pārstāvniecības, lai vērstos pret žurnālistiem. Pašā Ķīnā izmantotās metodes esot mediju bloķēšana, tematu cenzūra, vietējo žurnālistu iebiedēšana vai izraidīšana. Ķīniešu žurnālisti arī tiekot spiesti mācīties valdošās Komunistiskās partijas ideoloģiju un savos viedtālruņos lejupielādēt propagandas lietojumprogrammu, citējot pētījumu vēsta BBC.
Pētījuma Ķīnas žurnālistikas lielais solis atpakaļ (The Great Leap Backwards of Journalism in China) priekšvārdā organizācijas Žurnālisti bez robežām ģenerālsekretārs Kristofs Deluārs (Christophe Deloire) vērtējis, ka līdz Sji Dzjinpina kļūšanai par Ķīnas prezidentu 2013.gada valstī bijusi vērojama jauna preses brīvības attīstības tendence. Deluāra vērtējumā Sji Dzjiņpins Ķīnā «brutāli pielika punktu šai daļējai atvērtībai un atjaunoja mediju kultūru, kas līdzinās maoistu valdīšanas laikam,» vēsta britu ziņu portāls The Guardian.