Sirds un asinsvadu slimības joprojām ir galvenais nāves iemesls Latvijā. 2009. gadā tie bija 53% no kopējā nāves gadījumu skaita, norāda klīnikas Premium Medical vadītāja Signe Dauškane – Platace. Turklāt ar darbu saistītais stress un nostrādāto stundu skaits (darba slodze) ir ļoti nozīmīgs sirds un asinsvadu slimību riska faktors.
Tas ir pielīdzināms pamata kardiovaskulāro riska faktoru summai (smēķēšana, alkohola lietošana, neracionāls uzturs, fiziskā mazaktivitāte), liecina viens no secinājumiem pētījumā par sirds un asinsvadu riska faktoriem, ko veica klīnika Premium Medical sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedru un Latvijas Personāla vadīšanas asociāciju.
Kā atzīmē Dauškane – Platace, pētījums, piemēram, norāda uz to, ka vadošos amatos strādājošie, īpaši vīrieši, pārāk optimistiski vērtē savu veselības stāvokli, uzskatot, ka ir veselāki, nekā patiesībā ir. «Tā ir bīstama tendence, jo liecina par profilaktiskās veselības aprūpes zemo kvalitāti. Jau pētījuma ietvaros veikto pārbaužu laikā bija gadījums, kad mums nācās izsaukt neatliekamo palīdzību, jo pētījuma dalībnieka asinsspiediens bija lielāks par 230/180, bet viņš apgalvoja, ka jūtas normāli – kā parasti,» stāsta PM vadītāja.
Pētījumā izkristalizējas arīdzan vairāki nozīmīgi aspekti, kas gan mediķus, gan darba devējus, gan iedzīvotājus var rosināt meklēt jaunus risinājumus, kā veselības profilaksi padarīt efektīvāku:
Lielākā daļa pētījuma dalībnieku uzskata sevi par veselākiem, nekā viņi ir, kā arī ir pārliecināti, ka viņu dzīvesveids ir veselīgāks, nekā tas patiesībā ir:
1. Tādi pētījuma dalībnieki, kas varētu tikt uzskatīti par relatīvi veseliem – kuri jūtas veseli un kuriem nav nevienas sūdzības – ir tikai 7% no visiem pētījuma dalībniekiem. Tātad – 81% no visiem dalībniekiem jūtas veseli, bet patiesībā tādi nav.
2. 85% pētījuma dalībnieku laiku pavada sēžot ilgāk par 6 stundām, kas divkārt palielina kardiovaskulārās nāves iespējamību;
3. 68% pētījuma dalībnieku ir paaugstināts kopējā holesterīna līmenis.
Stress un palielināta darba slodze ir tikpat liels sirds un asinsvadu slimību riska faktors kā pamata kardiovaskulāro riska faktoru summa:
1. Galvenie kritēriji, kas atšķir vadošo un ierindas darbinieku grupas, ir psihoemocionālais slogs (stress), atbildība un reāli nostrādātais darba laiks;
2. gandrīz puse (49%) respondentu strādā vairāk nekā 8h vienā darba dienā;
3. Vairāk nekā 60% aptaujāto dalībnieku bieži par darbu domā vai veic darba pienākumus ārpus oficiālā darba laika;
Vīriešiem ir tieksme uzskatīt, ka viņu veselība ir labāka, nekā tā patiesībā ir. Novērojams sava veida «mačo» fenomens vai dzīvošana ilūzijās par savu veselības stāvokli.
7. novērota vīriešu tendence pārvērtēt savu veselību un ar to saistītos faktorus. Pētījums atklāj, ka vadošos amatos strādājoši vīrieši savu veselību vērtē vidēji par 2 ballēm augstāk nekā pārējie pētījuma dalībnieki.
Ar pilnu pētījuma rezultātu un secinājumu izklāstu var iepazīties šeit.
Ref: 103.000.103.518