Lai gan mazumtirdzniecības apgrozījums pārtikas veikalos pērn Latvijā bija tuvu iepriekšējā gada līmenim, tomēr pagājušajā gadā tika novērots kopējās mazumtirdzniecības, apgrozījuma pieaugums. Īpaši tas bija novērojams nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, kas ir ar stabilu pieaugumu virs 5%, liecina Maxima mazumtirdzniecības kompasa pētījums.
Novērojums veikts neiekļaujot auto degvielas mazumtirdzniecību, liecina pētījuma dati.
Šāda nepārtikas preču, kā sadzīves un dārza tehnika, mobilās ierīces, audio/video/datortehnika, autoriepas, mēbeles, u.c., mazumtirdzniecības pieauguma tendence vērojama jau otro gadu pēc kārtas.
«Īpašs pieaugums nepārtikas preču mazumtirdzniecībā̄ bija vērojams tieši 2016.gada ceturtajā ceturksnī, kas skaidrojams ar salīdzinoši lēniem pieauguma tempiem 2015.gada beigās,» skaidro Maxima Latvija Biznesa analītikas departamenta direktore Zane Kaktiņa.
Vērtējot 2017.gada 1.ceturkšņa mazumtirdzniecības apgrozījumu pārtikas veikalos salīdzinājumā ar 2016. gada 1. ceturksni, Kaktiņa skaidro, ka tas ir pieaudzis, kaut arī pieauguma temps pret pērnā̄ gada to pašu ceturksni ir samazinājies.
«Šeit jāņem vērā arī «garā gada» ietekme, kad 2015.gadā februārī bija 29 dienas. Taču, ņemot vērā svētku ietekmi – Lieldienas aprīlī un garās brīvdienas maija sākumā – 2017.gada 2.ceturkšņa apgrozījuma pieauguma temps mazumtirdzniecības pārtikas veikalos prognozējams daudz straujāks,» komentē Kaktiņa.
Turpinot, viņa saka: «Tāpat arī iepirkšanās Līgo svētkos ir atstājusi ietekmi uz kopējo apgrozījuma pieaugumu. Šeit, protams, jāskatās, kādu ietekmi 2.ceturkšņa beigās uz pārtikas mazumtirdzniecības apgrozījumu būs atstājuši laikapstākļi.»
«Maxima mazumtirdzniecības kompass ietvaros tika pētīti arī iedzīvotāju iepirkšanās paradumi – pētījuma ietvaros noskaidrojās, ka, iegādājoties tādas nepārtikas preces kā sadzīves un dārza tehniku, mobilās ierīces, audio/ video/ datortehniku, autoriepas, mēbeles, u.c., iedzīvotāji diezgan nopietni plāno dārgāka pirkuma veikšanu,» min eksperte.
Viņa saka, ka 60% iedzīvotāju norāda, ka šādi pirkumi vienmēr tiek iepriekš plānoti, savukārt 28% respondentu atzīst, ka dažkārt iepriekš ieplāno dārgāku pirkumu veikšanu. Gan cilvēki ar zemākiem ienākumiem, gan cilvēki ar augstākiem ienākumiem vienādā līmenī veic dārgākus pirkumus spontāni.
Visbiežāk iedzīvotāji dārgākus pirkumus veic no naudas summas, kas iepriekš ir tikusi uzkrāta vai arī iegādājas tikai tās preces, ko var segt no rīcībā esošās naudas, nekrājot un neaizņemoties. Aptuveni 19% respondentu atzīst, ka pērk dārgākas preces vai nu līzingā, vai kredītā, noformējot kredītu pirkuma vietā, par datiem skaidro eksperte.
Kā jau minēts, gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījuma tendences 2016.gadā un šā gada 1.ceturksnī kopumā pētītas nozares apskatā Maxima mazumtirdzniecības kompass, kas pieejams šeit.
Ref: 225.000.103.1188