Liela daļa aptaujāto iedzīvotāju (40%) pēdējo gadu laikā Latvijas izglītībā nav manījuši ne būtiskus uzlabojumus, ne krasu kvalitātes pasliktināšanos, tomēr katrs ceturtais (28%) uzskata, ka drīzāk vērojama izglītības kvalitātes pasliktināšanās, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs.
Kopš 2014.gada arvien turpina pieaugt to aptaujāto īpatsvars, kuri sliecas piekrist šim viedoklim. Turklāt cilvēki aizvien kritiskāk vērtē sagatavoto speciālistu atbilstību darba tirgum – 42% šovasar aptaujāto piekrīt apgalvojumam, ka izglītības iestāžu absolventu kvalifikācija nav apmierinoša.
Lai veicinātu Latvijas augstākās izglītības kvalitātes uzlabošanos, pēc iedzīvotāju domām, vienlīdz svarīgi ir gan veikt izmaiņas studiju programmu saturā (32%), gan ieviest stingrākas prasības pasniedzējiem, rūpīgāk izvērtējot viņu kvalifikāciju (32%). Nedaudz retāk aptaujātie izceļ arī nepieciešamību dot studentiem vairāk iespēju iegūt praksi (29%) un valsts līmenī piešķirt lielāku budžetu augstākās izglītības vajadzībām (26%).
Tikmēr ievērojami retāk respondenti uzskata, ka palīdzība jāmeklē ārvalstīs, piemēram, piesaistot neatkarīgus ārvalstu ekspertus augstākās izglītības programmu akreditācijai (5%).
Studiju programmu saturs šogad aptaujātajiem ir šķitis vēl aktuālāks nekā pirms četriem gadiem (2017.-32%, 2013.-29%), uzsverot, ka ir nepieciešamas izmaiņas, lai veicinātu augstākās izglītības kvalitātes uzlabošanos.
Vērtējot vides zinātnes nākotnes potenciālu, trešdaļa uzskata, ka šai sfērai ir potenciāls attīstīties nākotnē, tāpēc uz to Latvijas izglītībā būtu jāliek lielāks uzsvars. Taču 18% arī domā, ka, lai gan vides zinātne ir svarīga, tā skolās jau tiek mācīta pietiekami, tāpēc lielāks uzsvars uz vides aktualitātēm studiju programmās nav nepieciešams.
Novērtējot izglītības sistēmas saskaņotību ar darba tirgus pieprasījumu, teju puse (42%) iedzīvotāju norāda, ka ir dzirdējuši darba devēju sūdzības par speciālistiem, kuri esošajā izglītības sistēmā nav guvuši pietiekamu, uzņēmēju vajadzībām atbilstošu kvalifikāciju.
Diezgan bieži aptaujātie arī uzskata, ka Latvijas izglītības sistēma nereaģē uz aktuālo pieprasījumu darba tirgū (38%) un ir pieredzējuši gadījumus, kad pēc studiju beigšanas, lai sāktu strādāt savā profesijā, nepieciešama kvalifikācijas celšana (36%).
Laika gaitā Latvijas skolās ir pieredzētas dažādas būtiskas izmaiņas. Kamēr atvadīšanos no dažām ieražām varam atcerēties ar atvieglotu nopūtu, tikmēr citas spēj izsaukt arī zināmu nostalģiju. Piemēram, pēc skolas formu atgriešanās vai nometnēm lauku saimniecībās nealkst vairāk nekā katrs desmitais respondents.
Tikmēr lielāku disciplīnu Latvijas mācību iestādēs gribētu redzēt teju puse (42%) aptaujāto. Jāpiebilst, ka pēc šādām izmaiņām cilvēki ilgojas jau ilgstoši – arī 2014.gadā līdzvērtīgs skaits pētījuma dalībnieku tieši lielākas disciplīnas atjaunošanu nosauca kā primāro. Tās patlaban, viņuprāt, iztrūkst Latvijas skolās.
Ref: 225.000.103.