Vairāk nekā trešdaļa jeb 37% Latvijas skolēnu apgalvo, ka pēdējo sešu mēnešu laikā ir cietuši no emocionālās vai fiziskās vardarbības. Turklāt pāridarītāji ir ne vien klases biedri un citi skolēni, bet arī skolotāji un vecāki, liecina sociālās kustības #Neklusē un Edurio veiktais pētījums par fizisko un emocionālo vardarbību Latvijas jauniešu vidū.
Kopumā katrs trešais skolēns cieš no fiziskās vai emocionālās vardarbības klātienē, savukārt katrs ceturtais – digitālajā vidē.
Pētījums liecina, ka visvairāk no fizisko vai emocionālo vardarbību Latvijā cieš tieši mazāko klašu jeb sākumskolas skolēni – 51% atzinis, ka pēdējo sešu mēnešu laikā cietis no vardarbības. Vidusskolnieku vidū tie ir 28%.
Jaunieši atzīst, ka biežākais apsmiešanas iemesls ir dažādība raksturā (44%) vai ārienē (31%) un bieži vien vardarbība izpaužas kā ignorēšana un atgrūšana, nevis tieša apsmiešana vai fiziska vardarbība.
«Mobings jeb emocionāla vai fiziska vardarbība skolēnu vidū ir pastāvējusi vienmēr, taču par tā sekām līdz šim pie mums runāts maz. Pirms četriem gadiem veiktajā OECD Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas pētījuma ietvaros konstatēts, ka Latvijas izglītības iestādēs ir otrs sliktākais rezultāts attiecībā uz vienaudžu fizisko un emocionālo vardarbību. Ar to vairākas reizes mēnesī saskaras 30,6% no 15 gadus veciem skolēniem. Arī tikko kā veiktas sociālās kustības #Neklusē pētījums atklāj – situācija nav uzlabojusies,» skaidro sociālās kustības #Neklusē līdzautore Marika Andžāne.
Situācijās, kad jaunieši saskaras ar pāridarījumu, pēc palīdzības vēršas vien katrs trešais apceltais. Visbiežāk skolēni vēlētos saņemt atbalstu no vecākiem (55%). Tam seko skolotājs vai sociālais pedagogs kā atbalsta persona (31%). Tai pat laika skolēni min, ka nevēlas vecākus apgrūtināt un satraukt ar savām problēmām, kā arī nevēlas pievērst sev papildu uzmanību. Turklāt jauniešu vidū valda pārliecība, ka ar savām problēmām viņiem jātiek galā pašiem, liecina pētījums.
Nereti apcelšanas brīdī skolēni jūtas vientuļi un nesaprasti, tāpēc izvēlas norobežoties, lietojot sociālos tīklus, kontaktējoties ar ārpusskolas draugiem vai nepievēršot sev lieku uzmanību, norāda pētījuma autori.
Risinājums – lielāka skolu iesaiste un anonīms rīks palīdzības saņemšanai
Kā risinājumu skolēni saredz lielāku skolotāju un skolas vadības iesaisti, piemēram, izstrādājot jaunu mācību priekšmetu, kurā skolēniem būtu iespēja diskutēt par sev aktuālām tēmām. Tāpat skolēni norāda, ka skolas iniciēti kolektīva saliedēšanās pasākumi samazinātu mobinga risku skolēnu vidū. Aptaujātie arī uzsver, ka mobinga upuriem trūkst pašpārliecinātības un drosmes sevi aizstāvēt, tāpēc risinājums būtu sociālā pedagoga vai psihoterapeita konsultācijas. Tāpat pētījums atklāj, ka daļa skolēnu ir zaudējuši ticību, ka kaut kas mobinga kontekstā varētu mainīties, tāpēc skaļi par to nerunā.
«Mobings bieži norisinās ne tikai klasē, bet arī internetā un ārpus skolas – tādēļ skolotāji ne vienmēr varēs to laikus pamanīt. Taču pārmaiņas savā bērnā visātrāk būs redzamas vecākiem. Ja bērns mājās kļuvis noslēgts, nerunīgs, izrāda pēkšņu nevēlēšanos iet uz skolu, palicis raudulīgs vai tieši pretēji – agresīvs, tās varētu būt pazīmes, ka radušās nopietnas grūtības. Labākais, ko tādā gadījumā iespējams darīt – iedrošināt savu bērnu vai pusaudzi runāt.
Aplieciniet, ka jebkurai situācijai varēs atrast izeju, ka jūs viņu nesodīsiet, ka visi lēmumi tiks pieņemti un izrunāti kopā ar viņu.
Tāpat laba doma ir pārliecināties, ka pusaudzim ir pieejami kontakti un interneta adreses, kur konfidenciāli vērsties pēc atbalsta, ja tāds izrādīsies nepieciešams,» stāsta pusaudžu resursu centra vadītājs un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas atkarību profilakses speciālists Nils Sakss Konstantinovs.
Kustība #Neklusē ir sociālais projekts, kura mērķis ir samazināt emocionālās un fiziskās vardarbības līmeni Latvijā, palīdzēt skolēniem neklusēt un ziņot par pāridarījumu, saņemt palīdzību caur mobilo lietotni no sociālā pedagoga, uzticības tālruņa vai policijas, kā arī izglītot skolēnus, vecākus un skolotājus, rīkojot apmācības skolās un apzinātības kampaņu sociālajos tīklos un medijos.