Pētījums: uzņēmēji valdībai neuzticas un nodokļus nemaksāt nebaidās

Iepriekš veiktie pētījumi dažādās valstīs, rāda, ka nodokļu nemaksāšanai pastāv divi galvenie izskaidrojumi – nodokļu nemaksāšana pamatojoties uz risku tikt pieķertiem un uz attieksmi pret valsti, liecina Rīgas Ekonomikas augstskolas novērojumi.

Pirmais izskaidrojums ir standarta ekonomiskais modelis, kas balstās uz t.s. pieņēmumu par racionālu izvēli. Tas nozīmē, ka tiek uzskatīts, ka cilvēki pieņems lēmumu maksāt vai nemaksāt nodokļus pamatojoties uz riskiem, kas saistīti ar nodokļu nemaksāšanu, kā piemēram riskam tikt pieķertiem un nopietni sodītiem.

Otrais izskaidrojums, savukārt, liek priekšā racionālās izvēles izskaidrojumu papildināt ar faktoriem, kas ietver nodokļu maksātāju attieksmi pret valsti un regulējošajām institūcijām, kā arī sociālās normas.

Attiecībā uz iespēju tikt pieķertiem, pētījuma rezultāti rāda, ka uzņēmēji savas iespējas izvairīties no Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) uzliktā soda par nodokļu nemaksāšanu kopumā nevērtē īpaši augstu. Tā piemēram, jautāti cik liela ir iespēja tikt atklātam neuzrādot patiesos biznesa ienākumus, gandrīz 1/3 daļa uzņēmēji pauda viedokli, ka VID šādu darbību atklās 100% gadījumos. Aptuveni tikpat liela daļa risku tikt pieķertiem vērtē ar 50 uz 50, savukārt tikai nepilni 4% uzņēmēju uzskata, ka VID viņus pieķert nav nekādas izredzes. Kas attiecas uz iespēju tikt pieķertiem no VID ja uzņēmums neuzrāda patieso darbinieku skaitu, aptuveni 20% uzņēmēju pauž viedokli, ka VID šādu darbību atklās 100% gadījumu. Savukārt 26% uzņēmēju uzskata, ka iespējas tikt pieķertiem ir 25% gadījumos, aptuveni tikpat daudz uzņēmēju vērtē šādas izredzes ar 50 uz 50.

Pēc pētījuma datiem var spriest, ka arī kopumā uzņēmēji ar VID darbu ir vairāk apmierināti kā neapmierināti: aptuveni 65% vērtē apmierinājumu ar VID kā augstu vai ļoti augstu; salīdzinoši ap 25% ir neapmierināti vai ļoti neapmierināti.

Neatkarīgi no iespējas tikt pieķertiem nodokļu nemaksāšanā vai attieksmi pret VID kopumā, nevarētu teikt, ka uzņēmējus īpaši uztrauktu potenciālās nodokļu nemaksāšanas sekas, t.i. riska tikt pieķertiem. Tā piemēram, paužot attieksmi par iespējamo sodu bardzību, vairāk kā 60% uzņēmēju uzskata, ka vienīgais ar ko jārēķinās tiekot pieķertiem nodokļu nemaksāšanā var būt uzņēmuma peļņas rādītāju samazināšanās (kā rezultātā uzņēmums varēs turpināt darbību). 22% gadījumos, uzņēmēji uzskata, ka pieķeršana nodokļu nemaksāšanā var potenciāli radīt situāciju, kad ir jādomā par biznesa slēgšanu, un tikai mazāk par 6% apzinās, ka tiekot pieķertiem būs bizness jāslēdz. Nosacīti labā ziņa uz šī fona ir, ka salīdzinoši lielākā Latvijas uzņēmēju daļa tomēr uzskata, ka «šmaukšanās ar nodokļiem, ja pastāv tāda iespēja» tomēr nav attaisnojama.

Kas attiecas uz augstākminēto otro nodokļu nemaksāšanas izskaidrojumu, nodokļu maksātāja uzvedību var ietekmēt uzņēmēju morālās vērtības. Atbilstoši pētījuma rezultātiem, morālās vērtības Latvijas uzņēmējdarbības vidē izskatās pat ļoti pozitīvi. Proti, lielākā daļa aptaujāto uzņēmēju, ap 70%, pauž stingru nostāju, ka tiem ir būtiski, ka viņu darbība palīdz valstij kopumā. Savukārt vairāk, kā 85% uzņēmēju uzskata, ka viņiem ir svarīgi būt par Latvijas sabiedrības daļu. Diemžēl lielas problēmas un, iespējams, līdz ar to arī vieni no galvenajiem nodokļu nemaksāšanas cēloņiem (bez jau minētajiem), izriet no diviem pārējiem aspektiem: uzņēmēju attieksmes pret nodokļu sistēmu un uzticību valstij.

Proti, vairāk nekā 70% aptaujāto uzņēmēju pauž izteiktu neapmierinātību ar nodokļu sistēmu Latvijā, un tikai 20% ar to kopumā ir apmierināti. Tā piemēram, attiecīgi 43% un 40% no aptaujātajiem uzņēmējiem uzskata, ka mazajiem uzņēmumiem vajadzētu maksāt «daudz mazākus» vai «mazākus» nodokļus. Savukārt aptuveni 1/4 aptaujāto pauž viedokli, ka lielie uzņēmumi varētu maksāt mazliet lielākus nodokļus. Kas attiecas uz uzņēmēju apmierinātību ar to, kā valsts tērē nodokļu maksātāju naudu, situācija izskatās pavisam bēdīgi. Proti, ar nodokļu naudas izlietošanu pilnībā neapmierināti ir gandrīz 60%, neapmierināti vairāk kā 20%, savukārt apmierināti tikai nepilni 7% aptaujāto uzņēmēju.

Valdībai kopumā neuzticas aptuveni puse aptaujāto uzņēmēju, savukārt 30% tomēr pauž viedokli, ka valdībai «vairāk uzticas, kā neuzticas».

Nospiedošs vairākums uzņēmēju, vairāk kā 80%, arī uzskata, ka valdība darbojas savu personīgo interešu vadīta; aptuveni tikpat pauž viedokli, ka vadība izšķiež lielu daļu no nodokļu maksātāju naudas. Arī apgalvojumam «tādi cilvēki kā es nenosaka valdības rīcību» piekrīt vairāk ka 80% aptaujāto uzņēmēju. Turklāt, aptuveni 45% uzņēmēju uzskata, ka gadījumā, ja viņiem būtu nepieciešams kāds materiāls atbalsts no valsts puses nākošo 5 gadu laikā (bezdarbnieka pabalsts, veselības aprūpe, pensija, u.c.), tie tādu nesaņemtu. Salīdzinoši, tikai ap 25% aptaujāto uzņēmēju palīdzībai no valsts puses drīzāk tic. Uz jautājumu vai pastāv iespēja, ka šāds pabalsts tuvāko 5 gadu laikā varētu būt nepieciešams apstiprinoši atbildēja aptuveni 30% no aptaujātajiem uzņēmējiem, aptuveni tikpat atbildēja noliedzoši, savukārt 35% uz šo jautājumu nevarēja atbildēt.

Neskatoties uz izteikto neapmierinātību ar valsts darbību, jautāti kā vērtējat šīsdienas valdības darbību salīdzinot ar valdības darbību 2007. gadā, gandrīz 40% uzņēmēju tomēr dod priekšroku šīsdienas valdībai, aptuveni 30% uzskata, ka starp abām valdībām īpašas atšķirības nav, savukārt tikai mazāk kā 20% par labāku uzskata t.s. «labo laiku valdību». Viens no secinājumiem šajā saistībā varētu būt, ka liela daļa uzņēmēju tomēr vaino «labo laiku» valdību, netieši norādot, ka tās radītās kļūdas ir veicinājušas šīsdienas nelabvēlīgo ekonomisko situāciju valstī.