«Apdraudēt Baltijas valstu drošību un aizsardzību ir jau ilgstošs Krievijas ārpolitikas mērķis,» pārliecināta Eiropā un pasaulē pazīstamā žurnāliste, rakstniece un pētniece Anne Aplebauma. Viņa jau ilgstoši ir pievērsusies Krievijas propagandas jautājumam un brīdina, ka Eiropas Savienībai (ES) ir pēdējais laiks atmosties un saprast, cik bīstama tā ir.
Aplebauma patlaban pastiprināti strādā ar valstīm, kuras, atbrīvojušās no komunisma režīma, vēlas atgriezties demokrātijā. Vērtējot notiekošo Ukrainā, viņa intervijā Latvijas Radio teic, ka skaidri un gaiši redzams – Krievijas mērķis ir ilga un mokoša nestabilitātes, nemieru uguns kurināšana.
«Eiropas Savienībai ir jāiestājas pret Krievijas propagandu, jo patlaban cieš ne tikai bijušās PSRS teritorijas Centrālajā un Austrumu Eiropā, bet arī pati Rietumeiropa,» uzsver pētniece.
«Eiropas pašas stāstu par demokrātiju, ekonomikas reformām, izaugsmi tagad apdraud un nomāc Krievijas propagandas vēstījums par pārejas procesa izgāšanos, par Rietumu dekadences postu. Un mēs patiešām tā īsti nemaz neesam sākuši par to domāt, taču tam ir vairāki risinājumi, piemēram, vai tā būtu jau esošo mediju atbalstīšana, piemēram Radio Brīvā Eiropa vai BBC Krievija, vai arī Eiropas aktīvāka publiskā diplomātija gan Austrumeiropā, gan citur. Sarunas par šo tematu tikai tagad sākas, kas, jāteic, ir diezgan neparasti. Tam visam vajadzēja sākties, ja ne pirms gadiem, tad vismaz mēnešiem. Taču svarīgākā lieta ir, ka cilvēki tagad atzīst šo problēmu, proti, ka tā ir gan Austrumu, gan pārējai Eiropai,» norāda pētniece.
Aplebauma uzskata, ka reakcijai uz Krievijas propagandu ir jābūt visas Eiropas Savienības līmenī: «Manuprāt, ir jābūt kopīgai visas Eiropas Savienības pieejai, jo Krievijas vēstījums ir vērsts pret visu Eiropas Savienību. Tas nevēršas, piemēram, tikai pret Austriju vai Somiju. Viens no Krievijas svarīgākajiem ārpolitiskajiem mērķiem ir iedragāt un salauzt Eiropas Savienību. Krievija to dara, finansējot eiroskeptiskās partijas, piemēram, Marinas Lepēnas partiju Francijā, kā arī nemitīgi pilinot šo stāstu par Eiropu kā neveiksminieci, par Austrumeiropas valstu nespēju pielāgoties. Eiropas Savienībai beidzot ir jāmostas un tas jāsaprot, pretējā gadījumā tā būs ne tikai problēma igauņiem vai ukraiņiem, bet
arī francūžiem, nīderlandiešiem un visiem citiem.»
Vaicāta par situāciju Baltijā un to, vai vērojot notikumus Ukrainā un Krievijas agresiju, arī mums ir iemesls bažām, Aplebauma saka, ka jāsāk nopietni ņemt vērā Krievijas draudus: «Apdraudēt Baltijas valstu drošību un aizsardzību ir jau ilgstošs Krievijas ārpolitikas mērķis, sākot ar strīdiem par bronzas zaldātu Igaunijā, un tamlīdzīgi. Ukrainas situācija gan ir parādījusi, ka pirmo reizi kopš Aukstā kara Krievija šiem draudiem ir gatava pievienot jaunu – militāru dimensiju. Un, jā, tas ir mājiens ne tikai Baltijas valstīm, bet visai NATO, sākt ļoti nopietni ņemt vērā Krievijas draudus.»
Ref: 102.000.102.9108