Pēc Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektora Anda Kudora domām, pašlaik redzams, ka Krievija negrasās mainīt savu nostāju un izvest savus spēkus no Ukrainas. Līdz ar to Eiropas Savienībai (ES) arī turpmāk nāksies strādāt ar šo jautājumu, vēsta Latvijas sabiedrisko mediju interneta ziņu portāls lsm.
Turklāt ir būtiski rast risinājumu reģionālajā vai visas ES mērogā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma sacīja Kudors.
Piektdien, 15.maijā, plašāka publika tiks iepazīstināta ar grāmatu The War in Ukraine: Lessons for Europe jeb Karš Ukrainā. Mācībstundas Eiropai, kuras viens no redaktoriem ir Kudors. Grāmata sola sniegt vērtīgas atbildes uz jautājumu, kā Eiropai rīkoties situācijā pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas.
Kudors norādīja, ka viens no būtiskajiem secinājumiem grāmatā ir tāds, ka šo situāciju nav iespējams atrisināt individuāli. Lai tiktu galā ar izaicinājumiem, kādus radījusi Krievija, tie jārisina reģionāli vai visas ES mērogā.
Šajā jomā Latvija izdara pareizos soļus, un jāturpina stiprināt Baltijas drošība, vērtē eksperts. Būtiski ir arī risināt sabiedrības saliedētības problēmas. Tāpat izšķiroši nozīmīga Baltijas valstīm esot sadarbība ar Eiropas ziemeļu valstīm, pat ja tās nav NATO dalībnieces.
Eksperts arī uzskata, ka ES joprojām neapzinās savas spējas, proti, tā ir daudz mazāk atkarīga no Krievijas nekā Krievija no Eiropas. Lai gan Krievija plāno ciešākas sadarbības saites ar Āzijas valstīm, tie vēl ir tikai nākotnes projekti. Tādējādi spēja dominēt šajā situācija aizvien ir Eiropas rokās.
Kā vēstīts iepriekš, Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir vairākkārt norādījis, ka Ukrainas austrumos karo krievu brīvprātīgie, bet Krievijas militārpersonu tur neesot.
Savukārt Krimas sagrābšanu Kremlis sākotnēji atainojis, kā atsaukšanos uz Krimas iedzīvotāju referendumā paustu vēlmi pievienoties Krievijai, bet šogad Putins atzinis, ka Krimas aneksija bijusi teritorijas «atgūšana», ko Kremlis īstenojis pēc tam, kad Kijevā no amata tika gāzts prokremliskais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs.
Ref: 102.000.102.9803