Trešdaļai (32%) Latvijas iedzīvotāju ienākumu līmenis pēdējo piecu gadu laikā ir palielinājies, 30% – samazinājies, bet 29% – nav mainījies.
Tikmēr, salīdzinot 2010.gadā un 2015.gadā iegūtos datus, var secināt, ka pirms pieciem gadiem iedzīvotāji vairāk ticēja, ka viņu ienākumu līmenis būs palielinājies. Ja 2010.gadā uz to norādīja 41% respondentu, tad šogad – 32% aptaujāto, liecina jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma rezultāti.
Tie respondenti, kuri norādīja, ka viņu ienākumu līmenis pēdējo piecu gadu laikā ir palielinājies, uzskata, ka tas ir noticis, pateicoties tam, ka viņiem tagad ir vairāk praktisku iemaņu, pieredzes savā amatā, specialitātē (24%) un ka ir uzlabojusies ekonomiskā situācija Latvijā (22%). 2010.gadā respondenti ievērojami biežāk uzskatīja, ka viņu ienākumu līmenis būs palielinājies, jo būs uzlabojusies Latvijas ekonomiskā situācija (70%).
Savukārt tie respondenti, kuri atzīmēja, ka viņu ienākumi, salīdzinot ar laiku pirms pieciem gadiem, ir samazinājušies, visbiežāk uzskata, ka to ir veicinājusi Latvijas ekonomiskās situācijas pasliktināšanās (52%). Līdzīgās domās respondenti bija arī pirms pieciem gadiem. Šogad salīdzinoši bieži respondenti arī norādīja, ka ienākumi ir samazinājušies eiro ieviešanas (35%) un darba zaudēšanas dēļ (33%). Pirms pieciem gadiem iedzīvotāji retāk uzskatīja, ka viņu ienākumus samazinās eiro ieviešana (24%).
Bijušais Latvijas Republikas finanšu ministrs Andris Vilks norāda: «Lai arī Latvijas ekonomika pēdējos gados ir visai strauji augusi, daudzos rādītājos jau pārsniedzot pirmskrīzes līmeni, kas daudzās jomās tajā laikā bija iluzors, nevis reāls, aptaujāto vērtējumā tas atspoguļojies tikai nedaudz. Pētījuma rezultāti parāda, ka iedzīvotāju ienākumu līmenis ir nedaudz uzlabojies vai palicis tāds pats pēdējo piecu gadu laikā un tas galvenokārt noticis, pilnveidojot darba prasmes un izglītojoties, tātad uzlabojot darba ražīgumu, kā arī brīžiem mainot darbības sfēru.»
Tajā pašā laikā Sabiedriskās politikas centra Providus pētnieks Valts Kalniņš atzīmē: «Latvieši ir viena no tām tautām, kurai noraizēšanās par ienākumu līmeni ir sevišķi raksturīga, neraugoties uz to, ka pasaules kontekstā mūsu labklājība ir virs vidējā. Daļēji šo hronisko neapmierinātību droši vien nosaka mūsu mērauklas, kas daļai iedzīvotāju ir it kā sociāli drošā padomju dzīve, citiem – pasaules bagātāko valstu vidū esošās Rietumu kaimiņvalstis. Uz šī fona vēl ilgi dzīvosim gan ekonomiski nedrošāk, gan trūcīgāk. Diemžēl tas nenāk par labu indivīda (no vienas puses) un plašākas sabiedrības un valsts (no otras puses) attiecībām.»
Vienlaikus, vaicājot, kā pēdējo piecu gadu laikā ir mainījusies Latvijas ekonomiskā situācija (pēc iekšzemes kopprodukta), iedzīvotājiem nebija vienota viedokļa šajā jautājumā. 29% respondentu uzskata, ka pēdējo piecu gadu laikā Latvijas ekonomiskā situācija ir uzlabojusies, tikmēr pretēju viedokli pauda 28% respondentu. To, ka situācija nav mainījusies, norādīja 30% respondentu. Turklāt 2010.gadā izteiktās iedzīvotāju prognozes nav piepildījušās. Pirms pieciem gadiem 51% respondentu atzīmēja, ka Latvijas ekonomiskā situācija būs uzlabojusies, bet 2015.gadā tā uzskata vien 28%. Turklāt 2010.gadā uz situācijas pasliktināšanos norādīja vien 13% aptaujāto, bet 2015.gadā – 28%.
Tikmēr, jautāti, kādi faktori ir veicinājuši ekonomisko izaugsmi pēdējo piecu gadu laikā, respondenti visbiežāk atzīmējuši iekārtu modernizāciju (15%), uzņēmumu skaita un aktivitātes pieaugumu (15%), uzņēmēju kompetences līmeņa pieaugumu (14%), kā arī darbinieku kvalifikācijas uzlabošanos (13%). 2010.gadā iedzīvotāji biežāk uzskatīja, ka Latvijas ekonomisko izaugsmi nākamo piecu gadu laikā veicinās uzņēmumu skaita un aktivitātes pieaugums (2010.gads: 40%, 2015.gads: 15%), strukturālās reformas valsts pārvaldē (2010.gads: 35%, 2015.gads: 10%), atbalsts prioritārajām nozarēm ekonomikā (2010.gads: 33%, 2015.gads: 9%), kā arī jauni politiķi (2010.gads: 30%, 2015.gads: 6%) u.c.
Minot faktorus, kas ir kavējuši Latvijas ekonomisko izaugsmi pēdējo piecu gadu laikā, respondenti norādījuši atbalsta trūkumu prioritārajām nozarēm ekonomikā (33%) un uzņēmumu skaita un aktivitātes samazināšanos (30%). Salīdzinoši bieži respondenti arī norādīja uz strukturālo reformu neesamību valsts pārvaldē (24%).
Prognozējot, kāda būs kļuvusi dzīve Latvijā pēc pieciem gadiem, 35% respondentu atzīmēja, ka tā būs kļuvusi vieglāka. Retāk iedzīvotāji izrādījuši pesimismu, norādot, ka dzīve būs grūtāka (17%). Tiesa, 30% respondentu uzskata, ka pēc pieciem gadiem nekas nebūs mainījies.
Izvērtējot, ar kādiem izaicinājumiem Latvijai nāksies sastapties nākamo piecu gadu laikā, visbiežāk respondenti atzīmējuši sabiedrības novecošanos (52%). Salīdzinoši bieži minēta arī sociālā nevienlīdzība sabiedrībā (42%) un darbaspēka trūkums (39%). Tajā pašā laikā 31% respondentu starp būtiskākajiem izaicinājumiem Latvijai minēja lielu bezdarba līmeni, bet 29% – sliktu ekonomisko situāciju valstī.
Jautāti, kādas preču un pakalpojumu grupas visvairāk palielinās Latvijas eksportu nākamajos piecos gados, vairāk nekā puse respondentu atzīmēja koksni un tās produktus (56%). Arī 2010.gadā šajā jautājumā respondenti visbiežāk bija atzīmējuši koksni (56%). Šogad salīdzinoši bieži respondenti atzīmēja arī pārtikas produktus (38%), tūrismu (33%), kā arī farmācijas un ķīmijas produktus (30%). Jāpiebilst, ka 2010.gadā salīdzinājumā ar 2015.gadu pārtikas produkti (2010.: 48%, 2015.: 38%) un transporta pakalpojumi (2010.: 38%, 2015.: 26%) tika minēti biežāk, bet retāk iedzīvotāji uzskatīja, ka eksportu palielinās informāciju tehnoloģijas (2010: 14%, 2015: 23%).
Komentējot minētos datus, DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš atzīmē: «Ar ļoti lielu pārsvaru jautājumā par preču un pakalpojumu grupām, kuras visvairāk palielinās Latvijas eksportu nākamajos piecos gados, uzvar kokapstrāde, un tai seko pārtikas pārstrāde. Nav šaubu, ka minēto nozaru eksports augs un arī kopējais devums eksporta pieaugumā varētu būt starp lielākajiem. Taču atbilde, kas no mana, ja drīkst teikt, eksperta skatupunkta šķiet visticamākā, ir tikai septītajā vietā — metālapstrādes un mašīnbūves produkti. Tā ir ļoti liela nozare ar spēju strauji augt. To pašu var teikt par koksnes un pārtikas pārstrādes nozarēm, taču to temps tomēr ir lēnāks.»
Visbeidzot, prognozējot, kāda pēc pieciem gadiem Latvijā varētu būt vidējā alga, ņemot vērā, ka 2014.gada 3.ceturksnī tā bija 775 eiro, kopumā 56% respondentu uzskata, ka tā kļūs lielāka. Tostarp visbiežāk respondenti uzskata, ka pēc pieciem gadiem tā būs robežās no 756 līdz 855 eiro (22%). Tikmēr viedokli, ka vidējā darba alga Latvijā pēc pieciem gadiem būs mazāka nekā patlaban, pauda 12% aptaujāto. Aptuveni trešdaļai aptaujāto nebija konkrēta viedokļa šajā jautājumā.
Ref: 102.000.102.9242