Pētnieks: Padomju gados Latvija PSRS kasē iemaksāja vairāk, nekā no tās saņēma

Gatavojot pētījumu par padomju laikiem, Vidzemes augstskolas rektors Gatis Krūmiņš Latvijas Bankas dokumentu kaudzēs pašam par lielu pārsteigu atrada mapes, kur uzskaitīti maksājumi, ko Latvijas PSR pārskaitīja Padomju savienības kasē.

«Es biju diezgan lielā šokā kā pētnieks. Jo man arī kaut kā bija iegājies, ka noteikti viss, kas attiecas uz militārajām lietām, ir izvests projām. Te nekas nav pieejams. Neviens neko nezina. Un tad skatos, ka pilnīgi visas lietas, kas attiecas uz finansēm, uz visiem norēķiniem Latvijas teritorijā – vai tie ir militārie budžeti, kādi ir budžeta tēriņi, kādas investīcijas valstī – pilnīgi viss ir pieejams. Viņi vienkārši stāv. Centrālās grāmatvedības atskaites. Kam viņas var būt interesantas? Loģiski, ka nevienam. Neviens viņas nav skatījis. Es tās ieraudzīju un skaidrs, ka milzīgs pamats fundamentālam pētījumam. Tad tos dokumentus sāku klasificēt un skatīties, lai saprastu metodi un sistēmu. Nonācu līdz slēdzienam, ka līdz pat pēdējai kapeikai, pilnīgi visi dokumenti ir pieejami. No 1946. līdz 1991.gadam,» TV3 raidījumam Nekā personīga stāsta Vidzemes augstskolas rektors, Dr.hist. Krūmiņš.

Pētnieks līdzīgus vērtīgus dokumentus atradis arī Lietuvā un Igaunijā. Piemēram, Lietuvas arhīvu materiāli atklāj, ka pēc 2.pasaules kara PSRS represīvajām iestādēm gadā Latvijas kaimiņvalstī tērēja aptuveni pusmiljardu rubļu, kas bija krietni vairāk nekā Latvijai un Igaunijai kopā. Ar šo naudu finansēja čekistus un armiju, kam bija jālikvidē tolaik ļoti spēcīgā Lietuvas nacionālās pretošanās kustība.

Krietni svarīgāki atklājumi skar Latviju. Konkrēti skaitļi budžetu atskaitēs parāda, ka valsts nevis peldējās naudā, ko tai dāsni deva Maskava, bet PSRS kasē iemaksāja vairāk nekā no tās saņēma.

«Tas ir tas kopējais katls, kas tika Latvijā savākts – 85 miljardi rubļu. Tad uz Latvijas PSR budžetu aizgāja 44,3 miljardi, uz PSRS 40,6 miljardi. Un tad no šīs summas kaut kāda daļa atgriežas. Tas, kas atgriežas – tie ir 24,7 miljardi. Un starpība ir 15,9 miljardi. Tad padomju propaganda stāstīja par ko – viņi par šo vispār nestāstīja, ka šī nauda aiziet prom (40,6 miljardi rubļu). Par armiju un VDK arī nestāstīja (13,3 miljardi rubļu). Bet viņi stāstīja, ka Latvijas PSR budžets tika dotēts. Un citi izdevumi – tātad 7,3 miljardi. Tā ir tā infrastruktūra un vissavienības uzņēmumi. Bet ir jāsaprot tas, ka tā summa, kas aizgāja, ir daudz lielāka. Un tā, kas atgriezās, ir stipri vien mazāka. Un tas, kas atgriezās – liela daļa bija armija. Un tur ir tā fundamentālā starpība ar to, ko šie dokumenti parāda un pierāda,» stāsta Krūmiņš.

PSRS centrālās bankas Latvijas filiāles gatavoto dokumentu kopijas atrodas arhīvos Maskavā. Krūmiņam pazīstami vēsturnieki tos ir pārbaudījuši un pārliecinājušies, ka tajos skaitļi ir tieši tādi paši kā eksemplāros Rīgā.

«Kad es arī saviem kolēģiem vēsturniekiem pirmo reizi prezentēju šo, tad cilvēki arī leca kājās un teica – nevar būt. Nu, tas nevar būt! Nu, tas nevar būt! Arī mana pirmā reakcija, kad paņēmu tos dokumentus, es domāju – vai es tur neesmu kaut ko sajaucis? Kaut ko nesaprotu? Jo tas mūsos ir ļoti ielikts iekšā… Jo tā ir viena no propagandas pamatlietām – ja tev ilgstoši kaut ko runā, tu to varbūt nepieņem, bet beigās tomēr pieņem. Uz to propagandas mašīna strādā un to Krievija ļoti labi saprot. Ka tas jau ir iesēdies diezgan dziļi,» uzskata pētnieks.

Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs par vēsturnieku atklājumiem runā izvairīgi. Viņaprāt tie neko vēl nepierāda. «Nu dokumenti…. Ir dažādi vēsturnieki. Ir dažādi dokumenti. Es šos visus dokumentus neesmu analizējis no dažādiem skatu punktiem. Bet analizēt dokumentus vienpusēji es neieteiktu,» izteicies vēstnieks.

Jaunatklātie dokumenti būtiski palīdzēs strādāt komisijai, kas apzina okupācijas laikā Latvijai nodarītos zaudējumus. Līdz šim aprēķinātā summa ir liela – 300 miljardi eiro. Tie ir nodarītie zaudējumi ekonomikai, un drīz būs gatavi aprēķini par kaitējumu videi.

Pirms gada Baltijas valstu tieslietu ministri vienojās, ka zaudējumi no padomju režīma jāaprēķina visām trim valstīm kopā un kopā jāgatavo iespējamā prasība Krievijai. Tas varētu notikt jau tuvāko gadu laikā.

«2020.gadā visas trīs Baltijas valstis varētu jau sagatavot kopīgu prasību paketi. Mēs no šī gada sākam strādāt pie juridiskā pamatojuma izstrādes. Tas nav vienkāršs. Tas ir sarežģīts un tad arī šos jautājumus pētam, kādā veidā un kādā institūcijā to varētu iesniegt. Un kādā formātā,» komentē PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanas, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanas un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanas komisijas locekle Ruta Pazdere.

Viena no prasībām varētu būt arī par izsūtītajiem Latvijas iedzīvotājiem. Cilvēktiesību tiesas bijusī tiesnese Ineta Ziemele piekrīt, ka Latvija kopā ar Lietuvu un Igauniju šādu prasību var gatavot. Bet līdz tam mums pašiem būtu jātiek skaidrībā – vai patiešām vēlamies noskaidrot padomju laika radītās sekas un arī valsts vadītāji, diplomāti ir gatavi par to iestāties.

«Rīgas pašvaldības vadītājs jau arī pasmējās par šo ciparu. Un tas ir tas, par ko es runāju. Mums jau Latvijā pašiem ar sevi jātiek galā. Nevar būt tā, ka vienā līmenī viena ministrija šo jautājumu mēģina virzīt, bet citi koalīcijas partneri vai pašvaldības brīnās un nesaprot, par ko vispār ir stāsts. Viss ir kārtībā. Mēs uztaisām šo fantastisko filmu Melānijas hronika un viss? Nē! Nē! Tas stāsts ir milzīgs. Un mēs to esam visu laiku tikai stiepuši garumā. Es domāju, ka jautājums, kas medijiem noteikti būtu jāuzdod – kā tiek īstenota Saeimas 2005.gada deklarācija par okupāciju. Sāksim ar to…,» teic Satversmes tiesas tiesnese, bijusī Eiropas cilvēktiesību tiesas tiesnese Ineta Ziemele.

«Es nebiju lietas kursā. Neviens to nebija pacēlis augšā. Tas, protams, nav labi, ka Saeima pieņem deklarāciju, bet tā nepaliek dienaskārtībā,» šādi, vaicāts par deklarāciju, atbild Ministru prezidents Māris Kučinskis. «Es esmu viens no cilvēkiem, kas ir vairāk vērsts uz nākotni, un mums ir jācīnās par labāku ekonomisko situāciju. Mums ir jāveic reformas. Izglītība jāreformē. Ja mēs visu laiku tikai pagātnē mēģināsim koncentrēties, aizmirsīsies visas mūsu problēmas šodien, kas mums ir jārisina. Lietas, kas ir Latvijas nacionālās vērtības aizmirst nekādā gadījumā nevajag. Bet īpaši kaut ko celt no pagātnes, kaut ko rēķināt – īsti neredzu, ka tas būtu pirmais valdības uzdevums, kas būtu jādara. Kas varētu novērst uzmanību no maksātnespējas procesa, ekonomiskās attīstības, nepieciešamajām reformām, bet tad man pašam būtu kauns,» tā Ministru prezidents no Zaļo un zemnieku savienības.

Ref: 102.000.102.13938