Baltijas jūras gāzes cauruļvads no Krievijas uz Vāciju ir par 94% pabeigts, taču gan ES iekšienē, gan no ASV tiek izdarīts spiediens, lai Berlīne apturētu tā būvniecību laikā, kad Krievijas vēršanās pret opozicionāru Alekseju Navaļniju apliecina Krievijas prezidenta Vladimira Putina centienus valstī nepieļaut politisko konkurenci, vēsta britu raidorganizācija BBC.
No 2 460 kilometru garā Baltijas jūras gāzes cauruļvada, kura būvniecību virza paralēli jau esošajam gāzes cauruļvadam Nord Stream virza Krievijas valsts energokoncerns Gazprom, ir atlicis uzbūvēt aptuveni 6%. Cauruļvada atlikušo posmu Baltijas jūras gultnē ir uzdots ieklāt kuģim Fortuna, tomēr darbi ir apturēti, jo ASV Finanšu ministrija nesen pret to ieviesusi sankcijas.
Eiropas Parlamentā ceturtdien, 21.janvārī, pieņemta juridiski nesaistoša rezolūcija apturēt Nord Stream II būvniecību, saistot to ar Krievijā indētā opozicionāra Alekseja Navaļnija aizturēšanu Maskavā un tiesas sēdi Maskavas policijas iecirknī, kas noslēdzās ar viņa brīvības atņemšanu uz 30 dienām.
Lasiet arī: Krievijā pirms opozīcijas protestiem aiztur Navaļnija līdzgaitniekus
No ASV puses jaunā gāzes cauruļvada būvniecību ir kritizējusi gan iepriekšējā prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) valdība, kas pret tā būvētājiem Eiropā ir izmantojusi sankciju draudus un pašas sankcijas, gan jaunais prezidents Džo Baidens (Joe Biden).
Vācija šajā saistībā ir paudusi nepiekāpīgu attieksmi, uzskatot, ka 10 miljardus eiro dārgais projekts ir jāpabeidz. Vācijas kanclere Angela Merkele (Angela Merkel) ceturtdien norādīja, ka viņas pamata attieksme pret Krievijas gāzes eksportu uz Vāciju nav mainījusies, vēsta BBC.