Jēlnaftas vērtība ceturtdien, 15. septembrī, samazinājusies, tā kā Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) degvielas krājumi pieaug, bet pieprasījums krītas. Radušās bažas, ka «samocītā» ekonomikas izaugsme un Eiropas parādu krīze atstās iespaidu uz enerģijas patēriņu, kamēr spēcīgs dolārs rada spiedienu uz cenām.
Brent jēlnaftas cena novembra piegādēm kritusies par 8 centiem līdz 109,57 ASV dolāriem par barelu. Savukārt ASV jēlnaftas vērtība samazinājusies par 38 centiem līdz 88,53 ASV dolāriem par barelu, kamēr dolārs pieaudzis par 0,1% attiecībā pret valūtas grozu.
Eiropas parādu krīze mazina uzticību un likvidē jebkādas naftas cenu rallija iespējas, raksta Reuters.
«Bažas ir par to, ka tas, kas sākas kā finanšu krīze novedīs līdz tādam parādu līmenim, kurā būs grūti pasauli pierunāt investīcijām, šādi nomācot ekonomisko aktivitāti un veicinot spiedienu uz naftas tirgu,» sacījis CMC Market galvenais tirgus stratēģis Sidnejā Maikls Makkārtijs (Michael McCarthy), piebilstot, ka dolārs arī ir cenas galvenais virzītājspēks.