Eiropas Savienība (ES), kas līdzinās Šrēdingera kaķim, uz globalizāciju dusmīgs pārtikušais vidusslānis, «sudraba» ekonomikas pieaugums – tie ir daži no faktoriem, kas nākamajā gadā ietekmēs biznesu, atzīts konferencē Biznesa stratēģija 2017.
Vidusslānis vaino globalizāciju ienākumu stagnācijā, pieaug atbalsts protekcionismam
Turīgajās Rietumvalstīs vidusslānis ir acīmredzami neapmierināts ar to, ka pēdējās desmitgadēs nav uzlabojusies materiālā labklājība, un meklē «sliktos». Tā kā tiek vainota arī globalizācija, tad sabiedrībā ir jūtama vēlme «ieslēgt» atpakaļgaitu un bremzēt starptautiskās tirdzniecības liberalizāciju. No globalizācijas lielākie ieguvēji bija pasaules trūcīgākie iedzīvotāji un jaunās tirgus ekonomikas.
«Protekcionisma tendenču pieaugumam var būt nopietnas negatīvas sekas. Arī mēs kļuvām no trūcīgas par vidēji augstu ienākumu valsti, tieši tirgojoties ar bagātajām pasaules valstīm. Tādēļ Latvijai ES ietvaros būtu svarīgi darīt visu, lai izvairītos no «smagā» Brexit, kā arī veicināt labas divpusējās ekonomiskās attiecības ar Ķīnu. Tāpat būtu bez kavēšanās jāķeras klāt Rail Baltica būvniecībai, lai Rīgai nodrošinātu efektīvu transporta savienojumu ar citām reģiona lielpilsētām,» norāda Latvijas Bankas padomnieks Andris Strazds.
Ģeopolitiskās zemestrīces turpinās, ES sāk līdzināties Šrēdingera kaķim
Patlaban, 2016.gada beigās, jau ir acīmredzami, ka pēc Aukstā kara beigām izveidojusies pasaules kārtība ir sagrauta. Taču uz jautājumu, kas nāks vietā, atbildes vēl nav. Pēc Latvijas Bankas padomnieka domām, situācija Eiropā sāk līdzināties Šrēdingera kaķim. Proti, ES turpina pastāvēt, taču ES pamatbrīvības vienlaikus tiek un netiek nodrošinātas; viena un tā pati valsts vienlaikus ir un nav kopējā tirgū; pārvietošanās brīvība Šengenas zonā vienlaikus pastāv un nepastāv; enerģētikas un digitālā savienība vienlaikus tiek un netiek veidotas.
«Mēs nevaram ietekmēt ģeopolitisko situāciju pasaulē, taču mēs varam padarīt biznesa vidi Latvijā investīcijām pievilcīgāku, uzlabojot gan nodokļu politikas prognozējamību, gan tiesisko regulējumu, gan izglītības kvalitāti,» uzsver OP Corporate Bank Plc Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns.
Aizvien lielāka loma būs aktīvajiem senioriem jeb «sirmajai ekonomikai»
Attīstītās valstis, it īpaši Rietumeiropa, vēl nav gatavas saigaidāmajam cilvēku dzīves ilguma pieaugumam līdz 90 gadiem. Lai atjaunotu līdzsvaru starp paaudzēm, būs nepieciešamas ļoti straujas pārmaiņas. Piemēram, Eiropā dzīvo mazāk nekā 10% pasaules iedzīvotāju, tā veido aptuveni ceturto daļu pasaules ekonomikas, taču tās iedzīvotāji saņem vairāk nekā pusi visas pasaules sociālo maksājumu.
Jauna iespēja ir ekonomiski aktīvie seniori – tā sauktā sudraba jeb sirmā ekonomika. «Jau 2022.gadā 25-34 gadus vecu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits būs par piektdaļu mazāks nekā tagad. Teju tikpat pieaugs strādājošo skaits 55-64 gadu vecuma grupā. Ir acīmredzami, ka nākotnē varēsim mazāk paļauties uz «jauno paaudzi», tādēļ, lai izvairītos no pārmērīgajām ārējās vervēšanas izmaksām, ir jādomā par esošo un sevi pierādījušo talantīgo darbinieku noturēšanu,» konferencē skaidroja KPMG Baltics vadošā partnere Armine Movsisjana.
Ieguldījumi apmācībās, it īpaši moderno tehnoloģiju jomā, skaidru karjeras plānu komunikācija, elastīgāki darba apstākļi (ieskaitot darba laiku un vietu), atbilstošs atalgojums – ko šādos apstākļos varam sagaidīt no gados vecākiem kolēģiem? Lojālāku attieksmi un dzīves gudrību, ko var iegūt tikai ar pieredzi, uzsver Movsisjana.
Jāsāk piemēroties graujošajām izmaiņām biznesa «spēles noteikumos»
Tehnoloģiskās izmaiņas, tostarp automatizācija, modernā enerģētika, rada teju vēsturiskas pārmaiņas rūpniecībā. Digitālā un dalīšanās ekonomika – Uber, Airbnb, citi līdzīgi servisi – ir tikai sākums tām izmaiņām, kas mūs nākotnē var sagaidīt. PwC veikts pētījums liecina, ka pieci dalīšanās ekonomikas sektori jau 2014. gadā kopā radīja 15 miljardus ASV dolāru lielus ienākumus.
Tā kā patlaban jaunie «spēles noteikumi» tikai veidojas, tad gan uzņēmējiem, gan arī politiķiem ir nepieciešama vīzija un mērķis, kas iedvesmo ne tikai viņus pašus, bet arī visu sabiedrību, uzsver PwC vadošā partnere Zlata Elksniņa-Zaščirinska.
«Kā liecina PwC Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja, Latvijā uzņēmējiem ir grūtības ar uzticēšanos, taču savstarpējā sadarbība ir vitāli svarīga, lai piemērotos tendencēm, kas maina pasauli. Politiķiem ir jāspēj stingri turēties pie izvirzītajām prioritātēm, lai arī cik grūti tas nebūtu. Biznesam tikpat svarīga ir arī spēja tikt galā ar izaicinājumiem, ko rada pieaugošais regulējums un jauno tehnoloģiju ietekme. Risinājumi, protams, ir individuāli, taču ir būtiski ticēt, ka mēs spējam tikt ar to visu galā,» skaidro Elksniņa-Zaščirinska.
Labklājība uz parāda
Nepārejošas galvassāpes ir attīstīto valstu valdību parādu slogs. Eiropā tas vidēji sasniedz 86% no IKP, tādējādi te būtībā veidojas labklājība «uz parāda», kas nav ilgtspējīgs risinājums. Tāpat pagaidām grūti prognozēt, kādi būs pasaules vadošo centrālo banku īstenotās netradicionālās monetārās politikas ilgtermiņa blakusefekti.
Pēc Strazda domām, «ar netradicionālo naudas politiku nevar radīt ekonomikas izaugsmi, to var vien pārbīdīt uz priekšu laikā. Ja naudas politikai nebūs atbalsta no reformām, kas uzlabo konkurētspēju un produktivitāti, tādējādi radot pamatu izaugsmei ilgtermiņā, tad tas ir tikai laika jautājums, kad atkal nonāksim lielākā vai mazākā krīzē.»
Ref: 102.000.102. 14140