Ikgadējā forumā par ārpolitikas un drošības jautājumiem Rīgas konference 2011 Latvijas galvaspilsētā satikās Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas un Somijas valdību vadītāji. Visi runāja par savu valstu panākumiem krīzes pārvarēšanā. Ikviens uzskatīja par savu pienākumu uzslavēt Latvijas sasniegumus.
NATO par prieku. Elitārs cīņas klubs
Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis uzsvēra, ka šodien pamatjautājums ir, kā savā rīcībā esošo mazumiņu pārvērst par kaut ko lielu. Viņš īsumā ieskicēja 2009. gada baiso situāciju: recesija, nodokļu ieņēmumu kritums par 30%, fiskālā konsolidācija 13-16% no IKP. «Mums nācās samazināt izdevumus it visur: veselības aprūpē, izglītībā, valsts pārvaldē. Kā vēsta sakāmvārds – reformas sākas, kad beidzas nauda – tā bija arī pie mums», sūrojās Latvijas valdības vadītājs. Toties krīze kļuva par katalizatoru, lai īstenotu reformas. Izrādījās, ka Dombrovskis domājis pretkrīzes reformas bruņoto spēku vadībā. Premjers atzīmēja, ka tās bijušas pa prātam NATO un Ziemeļatlantijas alianse nolēmusi izmantot Latvijas pieredzi visa militāri politiskā bloka mērogā.
Polijas valdības vadītājs Donalds Tusks uzsāka savu runu ar eirozonas nesenās krīzes drūmu atainojumu. Pēc viņa teiktā, mākoņi savelkas, un neviens nezina, kas turpmāk notiks: «Mums jābūt drosmīgiem. Latvija parādīja visiem, ko patiesi nozīmē drosme». Izsaucot skaudību klātesošajos, viņš neslēpa prieku, ka bija premjers valstij, kuru krīze skāra minimāli. Šajā sakarā viņš nosauca Baltijas valstis par elitāru cīņas klubu pret recesiju: «Jūs tikai paskatieties uz viņu pašreizējo IKP! Tas ir kopīgas rīcības un ciešas sadarbības rezultāts», noslēgumā secināja Polijas premjerministrs.
Pēc tādas Latvijai adresētas cildinošas runas diskusijas moderators, izdevuma The Economist Eiropas redaktors Džons Pīts ieteica visiem izlasīt nesen izdoto Dombrovska grāmatu. Viņaprāt, tajā ir izklāstīta lieliska recepte, kā izvest valsti no ekonomiskās krīzes.
Svētā ticība nodokļu iekasēšanai un drošībai
Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips palepojās, ka viņa valsts bija teicami sagatavojusies krīzei. Protams, Igaunijai arī neizdevās izvairīties no budžeta konsolidācijas, nodokļu paaugstināšanas un reformām. Toties tagad šajā valstī viss ir kārtībā: bezdarba līmenis pazeminās straujāk, nekā citās valstīs, bet budžeta deficīts un valsts parāds – vieni no pašiem mazākajiem ES. Ansips padalījās ar klātesošajiem savā receptē, kā pārvarēt krīzi: «Es neticu visam tām eiroobligācijām. Es ticu strukturālām reformām un efektīvai nodokļu iekasēšanai».
Igaunijas valdības vadītājs arī pieminēja Latvijas paradoksu: «Veikt reformas un apgriešanu tieši pirms vēlēšanām ir politiskā pašnāvība. Visdrīzāk, tāda valdība otrreiz pie varas vairs nenonāks. Tomēr Latvijā pagājušā gadā notika pretējais, – Dombrovski ievēlēja vēlreiz». Vai tad tas nav brīnums?
Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus iesāka ar paziņojumu, ka nerunās par visiem savas valsts panākumiem. Viņu vairāk interesē Baltijas valstu drošības problēmas. Kubiļus nosauca trīs galvenos instrumentus, lai to nodrošinātu. Pirmais – finansiāla stabilitāte: «Ja jūs gribat zināt, kā rīkoties ekonomiskās izaugsmes laikā, – jautājiet Ansipam. Taču, ja jūs interesē uzvedības modeļi visdziļākās krīzes laikā, – vaicājiet Dombrovskim». Otrs svarīgākais moments, rūpējoties par drošību, ir pareiza transporta infrastruktūra: Baltija nedrīkst būt izolēta no pārējas Eiropas Savienības. Attiecībā par trešo aspektu Kubiļus pauda viedokli, ka NATO vajadzētu vairāk padomāt par drošības garantēšanu teritorijā, kas atrodas tik tuvu Krievijai.
Vārds «sadarbība» kļuva par centrālo Somijas premjera Jirki Katainena runā. Viņš uzskata, ka visiem ir jādraudzējas vienam ar otru, vēl jo vairāk tāpēc, ka ASV gribētu redzēt eiropiešu lielāku ieinteresētību savā drošībā. Katainens nenoturējās neizteicis komplimentu Baltijas valstīm. Pēc viņa prognozēm, minētais reģions drīz vien kļūs par pašu dinamiskāko visā Eiropā.
BNN paredz, ka, atšķirībā no piecu pie Baltijas jūras esošo valstu valdību vadītājiem, vienkāršā cilvēka, kas tiešsaistē skatījās šo konferenci, optimisms ir krietni mazāks. Un šis vienkāršais cilvēks nevarēja nepievērst uzmanību, ka priekšvēlēšanu «klusajā dienā» Latvijā, tās premjerministrs Dombrovskis saņēma lielisku politisko reklāmu.