Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas shēmas darījumos ar zeltu ir hrestomātisks piemērs, kā Valsts ieņēmumu dienests un Finanšu ministrija netiek galā ar nodokļu krāpniekiem. Piecu gadu laikā krāpniekiem samaksāti vismaz 25 miljoni eiro. Tā ir nauda, ko iedzīvotāji maksājuši pievienotās vērtības nodoklī, pērkot maizi, pienu un alu divlitru plastmasas pudelēs.
Lai apkarotu nodokļu izkrāpējus, 2012.gadā Igaunija ieviesa reverso PVN maksāšanas kārtību zelta izstrādājumiem. Krāpnieki pārmetās uz Latviju. Latvijas valdība piecus gadus neko nedarīja. Tikai nākamgad beidzot krāpnieku darbību paredzēts apturēt, arī Latvijā ieviešot reverso PVN zeltam. Kopš 2009.gada nodokļu iekasēšana bija Vienotības ministru un premjeru pārraudzībā. Viņi saka, ka no VID nav saņēmuši signālu, ka nepieciešams reaģēt. Ieņēmumu dienestā apgalvo, ka Finanšu ministrijai izmaiņas likumos prasītas vairakkārt jau no 2013.gada.
Latvijas zelta un dārglietu tirgus apgrozījums gadā ir ap 20 miljoniem eiro. Šos miljonus groza juvelieri, dārglietu uzpircēji un citi turīgi ļaudis. Daudzkārt lielākas summas pelna zelta eksportētāji, kas Latvijā atraduši neizsmeļamas bagātību rezerves.
2012.gada 1.aprīlī Igaunijā sāka darboties jauna pievienotās vērtības maksāšanas kārtība darījumos ar zeltu, ar ko Igaunijas valdība pārtrauca pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanu. Taču krāpniekiem rūpals bija ļoti iepaticies, jo zelts ir pateicīgs materiāls šai nodarbei. Izmēros nelielam zelta stienim vērtība ir simtiem tūkstošu eiro. To var viegli pārvadāt. Ja kontrolējošie dienesti palūdz uzrādīt darījumā deklarēto zeltu, var parādīt jebkuru, jo to nav iespējams atšķirt.
Shēma ir vienkārša. Firma X deklarē, ka iepirkusi zemas proves zeltu no pārdevējiem, ko grūti identificēt – privātpersonām vai ārvalstniekiem. Tad pārdod firmai Y, darījuma summai pieskaitot arī pievienotās vērtības nodokli. Pēc darījuma firma to deklarē ieņēmumu dienestam, taču nesamaksā un pazūd. Firma Y deklarē, ka zeltu no valsts izvedusi, un pieprasa atmaksāt pievienotās vērtības nodokli. Firma X nodokli nav samaksājusi, bet ieņēmumu dienests naudu izmaksā no budžeta. Patiesībā aiz X un Y ir viena un tā pati persona, kas vienu un to pašu zeltu deklarē desmitiem reižu, tādā veidā no budžeta izkrāpjot miljonus. Kad Igaunija tam pielika punktu, krāpnieki pārvācās uz Latviju.
Latvijas proves birojs ir vienīgā organizācija, kas nosaka zelta kvalitāti. Uz biroju krāpnieki dodas, lai saņemtu valsts atzītu dokumentu par zelta daudzumu un vērtību. Šāds dokuments kalpo kā aizsegs, lai ieņēmumu dienestam grūtāk būtu atšifrēt fiktīvo darījumu. Patiesībā birojā nemitīgi nonāk viens un tas pats zelts.
Darījumu aktivitātes pieaugums redzams arī statistikā. 2010.gadā Latvija eksportēja zeltu par 1,8 miljoniem eiro, bet 2012.gadā jau 27 miljoniem. Lielākais apjoms sasniegts 2015.gadā, kad eksportētas 1,4 tonnas 38 miljonu vērtībā. Kā eksporta galamērķis dominē Turcija, taču miljoni deklarēti arī uz Vāciju, Poliju, Dāniju un Igauniju.
Firma Gold bonus darbības pārskatā ir deklarējusi, ka nodarbojas ar dārgmetālu vairumtirdzniecību un finansēm. 2011.gadā uzņēmums nav strādājis, bet 2012.gadā tas ieguvis jaunu elpu un apgrozījis četrus miljonus. 2014.gadā par tās īpašnieku kļuva Igaunijas pilsonis Marti Pajomagi. Togad uzņēmuma apgrozījums sasniedza 17 miljonus eiro. Šim uzņēmumam Valsts ieņēmumu dienests nav liedzis turpināt darbu, taču uzņēmums pats apdzisis. 2012.gadā septiņus miljonus latu apgrozīja cita zelta tirgotāja Unico Gold Latvija. Tā reģistrēta respektablā namā Citadeles ielā, īpašnieki ir no Igaunijas. Uzrāviens firmai izdevies varens, jo 2011.gadā apgrozījums bija tikai 48 tūkstoši latu. Tās darbību pirms divām nedēļām izbeidzis ieņēmumu dienests. Lursoft dati liecina, ka 2012.gads arī bijis pēdējais veiksmīgais. 2013.gadā apgrozīts pusmiljons un tad rosība firmā apklususi.
«Valsts ieņēmumu dienests, protams, bija informēts, ka PVN reverss tiek ieviests Igaunijā, tādēļ ļoti rūpīgi vēroja nozari. 2013.gadā mēs konstatējām, ka šie uzņēmumi masveidā ir sākuši darboties Latvijas tirgū, ļoti strauji pieaudzis darījumu skaits. 2013.gadā tiekoties ar Valsts proves biroju, secinājām, ka tie varētu būt 30 miljoni darījumu summa, no tiem seši miljoni varētu būt izkrāptais PVN,» norāda VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Agnese Rudzīte.
Ieņēmumu dienests dārgmetālu tirgotājus sācis pastiprināti vaktēt. 2014.gadā darbība apturēta 29 uzņēmumiem, 2015.gadā sešpadsmit. Tomēr cīņa nav sekmējusies, krāpšanas turpinājās. Četru gadu laikā krāpniekiem izmaksāti vairāki desmiti miljonu eiro. Vairākkārt informēta arī Finanšu ministrija. Lūgts ieviest reverso PVN, licencēt nozari vai šiem darījumiem ieviest drošības naudas, taču nekas no tā nav izdarīts.
Laimdotas Straujumas valdība 2014.gadā izveidoja Ēnu ekonomikas apkarošanas padomi. Tās uzdevums ir uzraudzīt iestādes, kuru uzdevums ir cīnīties ar nodokļu nemaksāšanu, korupciju, nereģistrētu saimniekošanu un nodarbinātību. Padomē ietilpst gan Valsts ieņēmumu dienesta vadītājs, gan Finanšu ministrs. Jānis Reirs bija finanšu ministrs no 2014.gada beigām līdz 2016.gada sākumam. Pirms tam viņš bija Saeimas Budžeta un nodokļu komisijas vadītājs. Reirs ir skeptisks par reversās pievienotā vērtības nodokļu maksāšanas kārtības efektivitāti, jo krāpnieki pārmetas uz citu nozari, vai citu valsti un darbību turpina.
Par zaudētajiem miljoniem mēs būtu varējuši uzcelt vēl vienu policijas pentagonu, Nacionālo bibliotēku līdz trešajam stāvam vai pusi no Stradiņu slimnīcas korpusa, vēsta raidījums.
Ref: 102.000.102.13537