Darbinieku aizplūšana no ministrijām ir uzņēmusi apgriezienus, un pagaidām nekas neliecina, ka tā varētu apsīkt. Speciālisti nenoliedz – ir pamats bažām, ka valsts pārvaldē var rasties nopietni robi. Ja netiks rasts risinājums, apdraudēta iespēja kvalitatīvi īstenot gaidāmo Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē.
Politiķi un eksperti publiski ir minējuši mērķi – Latvijā nepieciešama maza un profesionāla valsts pārvalde. Maza tā ir, uzskata Valsts kancelejas (VK) Stratēģiskās analīzes departamenta vadītāja Eva Upīte. Bet vai profesionāla? Tas ir sāpīgāks jautājums, jo pašlaik notiekot kurss pretējā virzienā. Agrāk par darbavietas maiņu izšķīrušies zemāk kvalificēti darbinieki, bet tagad aizejot speciālisti, kuri valsts pārvaldē strādājuši jau gadiem. Teju piektdaļa no aizgājušajiem darbiniekiem esot vadītāji. Vairākas iestādes uzsver, ka aiziet tieši «institucionālā atmiņa», cilvēki, kas uzkrājuši pieredzi. Turklāt neesot ko pieņemt vietā – konkursos uz vakancēm piesakoties neatbilstoši kvalificēti cilvēki, daudzi konkursi beidzoties bez rezultāta, raksta Diena.
Ministriju dati liecina, ka līdz oktobra vidum visvairāk uzteikumu saņēmusi Izglītības un zinātnes, Finanšu, Tieslietu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un Kultūras ministrija. Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis stāsta, ka uzteikumu plūsma nemazinās. Piemēram, pēdējā mēneša laikā uz FM personāldaļas galda nogūluši septiņi atlūgumi. FM izceļas ar to, ka no darba ministrijā aiziet daudzi vadītāji – privātais sektors, piemēram, bankas, apdrošināšanas kompānijas, uzņēmumi, šiem cilvēkiem varot piedāvāt labāku atalgojumu un mazāku darba apjomu.
Tieši alga un noslodze ir biežāk minētie iemesli, kāpēc darbinieki aiziet no ministrijām. Privātais sektors atsevišķās amatu kategorijās spējot piedāvāt pat uz pusi lielāku algu, nekā iespējams nopelnīt valsts pārvaldē. Upīte gan stāsta, ka ministriju darbinieki ir gatavi pāriet strādāt uz privāto sektoru vidēji par 100 latiem lielākas algas uz papīra dēļ. Vadošo darbinieku gadījumā šīs summas gan var būt krietni lielākas.
Atsevišķs problēmas slānis ir Latvijas prezidentūra ES Padomē 2015. gadā, jo ar daudziem aizgājušajiem darbiniekiem VK rēķinājusies kā ar prezidentūras intelektuālo potenciālu – cilvēkiem, kas varētu vadīt darba grupas, izstrādāt regulas, direktīvas. Upīte stāsta, ka kopumā prezidentūrai ir jāsagatavo aptuveni 1 000 cilvēku.
Ref: 102.000.102.207