Šajā kvotas gadā tiek prognozēta kvotas pārpilde par 101%, kas Latvijai varētu veidot vairāk nekā divus miljonus eiro lielu soda naudu, piektdien, 23.janvārī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sēdē norādīja Lauksaimniecības datu centra direktora vietniece Erna Galvanovska.
«Iepriekš prognozējām, ka kvotas pārpilde varētu būt 103%, tomēr patlaban aprēķini liecina, ka pārpilde būs nedaudz mazāka – 101%. Līdz ar to soda naudas apmērs varētu būt nedaudz vairāk kā divi miljoni eiro. Šis 1% tiks aprēķināts tiem ražotājiem, kas nebūs iekļāvušies savās kvotās,» sacīja Galvanovska.
Viņa arī norādīja, ka patlaban daudzas piensaimniecības cenšas samazināt tauku procentu pienā, lai izvairītos no attiecīgas kvotas pārsniegšanas. Tomēr, ja tiks pārkāptas noteiktās robežas, atkal varētu rasties problēmas.
«Var nākties maksāt soda naudu par tīšu tauku procenta samazināšanu. Saimniecībām par to stipri jāpiedomā. Pieļaujamais tauku procents ir šāds – nedrīkst būt zem 2%, bet maksimālais slieksnis virs 7%,» norādīja Galvanovska.
Kā ziņots, šis ir pēdējais piena kvotas gads pirms sistēmas atcelšanas visā Eiropas Savienībā (ES). Kārtējais kvotas gads ir sācies pērn 1.aprīlī un beigsies 2015.gada 31.martā. Šajā gadā valsts kopējās piena kvotas apjoms Latvijā ir palicis iepriekšējais – 781 132 tonnas.
Piegādes kvotas izpilde 2015.gada 1.janvārī bija jau 78,43%, savukārt visā iepriekšējā 2013.-2014.piena kvotas gadā izpilde bija 99,1%, tādējādi pastāv reāla iespēja pārsniegt valstij piešķirto piena kvotas apmēru.
LOSP apvieno 58 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk nekā 12 345 ražojošos lauksaimniekus.
Ref: 102.000.102.9090
tapec jau citas valstis kuras ir sapratushas to ES politiku,tagad stajas ar steigu no tas araa! nav ko dirsu laizit visiem,jabut ir brivai valstij ar brivu tirgu un briviem uzskatiem par dzivi
nejau Eiropa ir vainiiga, tas muusu valdiiba kas diedelee naudu Eiropai, gribi naudu bus griesti razhoshanai… Ja Latvija nebuutu paraziteejosha vasts ES tad arii nebuutu taadu soda naudu, bet valstviiriem izdeviigi nemt Eiropas naudas, veelaak caur projektiem var gan Eiropas gan valsts naudu izmantot savaam vajadziibaam lobeejot iepirkumiem un pakalpojumiem savas firmas. Muusu vadiiba nedomaa par tautu, bet gan par seviim un savu labumu.