Saeima ceturtdien, 19.augustā, galīgajā lasījumā pieņēma vairākus valdības virzītos likumu grozījumus, lai straujāk izbūvētu Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūru.
Tika pieņemts arī pēc būtības opozīcijas deputāta Ivara Zariņa (S) priekšlikums, kas nosaka, ka līdz tiek pabeigta valsts robežas iekārtošana, Ministru kabinets katru gadu līdz 1.decembrim sniedz Saeimai detalizētu ziņojumu par valsts robežas iekārtošanas gaitu un izlietotajiem finanšu līdzekļiem un atsavinātajiem koksnes resursiem.
Tāpat, uzklausot opozīcijas deputātu Raimonda Bergmaņa (ZZS) un deputātu Māra Možvillo (PCL) paustās izskanējušas bažas par to, ka Ministru kabineta atsevišķu noteikumu izstrādes maksimālais laiks noteikts tik ilgs, tas tika pārcelts no 2023.gada sākuma uz 2022.gada vidu.
Atbilstoši iepriekš arī valdībā jau atbalstītajai redakcijai Saeimā 19.augustā pieņemtie grozījumi Meža likumā un Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā nosaka, ka
Latvijas austrumu robežas definīcija papildināta ar ceļu izbūvi, tiltiem, kā arī dzeloņstiepļu žogu.
Tāpat noteikts, ka, veicot robežas izbūvi, tiks izcirsti vairāki koki un krūmi, ko uzraudzīs Latvijas Valsts meži. Valstij arī būs vieglāk atsavināt nocirsto koksni, lai process ar robežas izbūvi virzītos straujāk.
Grozījumi Būvniecības likumā nosaka, ka Būvniecības valsts kontroles birojs uzraudzīs Iekšlietu ministrijas vai tās padotības iestādes vajadzībām nepieciešamo būvju būvniecību valsts robežas joslā, patrulēšanas joslā un robežzīmju uzraudzības joslā.
Šīs izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu efektīvu un vienotu būvniecības dokumentu saskaņošanas procesu attiecībā uz būvniecību valsts robežas joslā, tostarp uz Latvijas un Baltkrievijas robežas.
Tāpat galīgajā lasījumā pieņemti saistītie grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā.
Tikmēr Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē ģenerālprokurors Juris Stukāns pauda bažas, ka prasības Latvijas austrumu robežas žoga izbūvei tiek mainītas, lai tiktu legalizēts uz robežas iepriekš «samahinētais», kas neatbilst prasībām.
To Stukāns sacīja pēc deputāta Raimonda Bergmaņa (ZZS) jautājuma par iespējamiem iebildumiem, kāpēc Iekšlietu ministrija robežas sakārtošanai nevar izmantot administratīvi ātrāku ceļu, kādu jau iepriekš izmantoja Aizsardzības ministrija.
Bergmanis arī vaicāja, vai Baltkrievijas robežas aizsardzības jeb nostiprināšanas darbiem traucēs vai netraucēs Valsts kontroles (VK) negatīvais ziņojums par robežbūvi un Iekšējās drošības biroja izskatītās lietas attiecībā uz konkrētām amatpersonām.
Ģenerālprokurors Stukāns gan arī pozitīvi novērtēja, ka vismaz pašlaik notiek virzība, lai reglamentētu uz robežas veicamos darbus.
Viņš norādīja, ka pie pašlaik paredzētajiem ap 20 miljoniem eiro līdzekļiem atkal pastāv riski par to izmantošanu, kaut gan atbildīgās iestādes tam sekos līdzi.
Stukāns parlamentāriešiem atbildēja, ka, ja iepriekš attiecīgajos procesos būtu iesaistīti godīgi cilvēki un amatpersonas, tad atbilstoši VK paustajam jau 2019. un 2020.gadā viss būtu paveikts attiecībā uz robežas nostiprināšanas darbiem.
Pašreizējie kriminālprocesi un izmeklēšanas «nevar neko kavēt» attiecībā uz tālāk veicamajiem darbiem, jo kriminālprocess notiek jau par vēsturē notikušajiem noziegumiem, kur Valsts robežsardzes amatpersonas un būvnieks vienkārši krāpšanas rezultātā ir zaguši naudu no valsts budžeta, norādīja Stukāns.
Ģenerālprokurors atzīmēja, ka saistībā ar šo krāpšanu un zagšanu netika izpildīts iepriekš uzdotais pasūtījums par darbiem uz robežas, jo tika meklēti veidi kā ietaupīt un līdz ar to iedzīvoties uz valsts budžeta rēķina.
Stukāns norādīja, ka prasības Latvijas austrumu robežas žoga izbūvei tiek mainītas, lai tiktu legalizēts tas, kas iepriekš uz robežas tika samahinējot uzbūvēts. Līdz šai dienai neviena būvvalde, būvuzraugi nepieņem šo uzbūvēto projektu, jo tas, kas ir sabūvēts uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, neatbilst prasībām, akcentēja tiesībsargājošās iestādes vadītājs.
«Kāpēc neviens to neredzēja, kāpēc viņi visu to legalizēja un turpināja (..) neatbilstoši projektam darīt – to visu vērtē, lietas tiks virzītas un jau šobrīd daļa lietu ir prokuratūrā vai aizsūtītas uz tiesu,» pastāstīja ģenerālprokurors.
Kā ziņots, valdība, ņemot vērā konstatēto Latvijas–Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, iepriekš nolēma izsludināt ārkārtējā situāciju no 11.augusta līdz 10.novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpils pilsētā.
Valdības lēmums arī paredz Nacionāliem bruņotiem spēkiem un policijai sniegt palīdzību Valsts robežsardzei Latvijas–Baltkrievijas robežas robežuzraudzības nodrošināšanā, lai nepieļautu robežas nelikumīgu šķērsošanu.