Eiropas Komisija nākusi klajā ar 1,28 triljonus eiro lielu Eiropas Savienības budžeta piedāvājumu. Tas paredz budžeta periodā, kas attiecas uz laika posmu no 2021. līdz 2017.gadam, samazināt tēriņus lauksaimniecībā un reģionu attīstībā.
Amerikāņu mediju organizācija Bloomberg trešdien, 2.maijā, vēstīja, ka ES izpildvara piedāvājusi lauksaimniecības subsīdijas samazināt par pieciem procentiem, lai varētu lielākus līdzekļus veltīt drošības jomai.
Karstas politiskas debates paredzamas ap priekšlikumu līdzīgā apmērā samazināt finansējumu, kas tiek ieguldīts ES reģionu attīstībā. Tas paredz sasaistīt finansējuma apmēru ar dalībvalstu attieksmi pret likuma varu valstī.
Šo priekšlikumu nešaubīgi izsaukusi Polijas un Ungārijas rīcība, jo šīs Austrumeiropas valstis pēdējos gados centušās ietekmēt tiesu varu, kā arī mediju un nevalstisko organizāciju darbību.
EK priekšsēdētājs Žans Klods Junkers (Jean-Claude Juncker), komentējot daudzgadu budžeta piedāvājumu, norādījis: «Jaunais budžets ir iespēja veidot mūsu nākotni kā jaunai, ambiciozai 27 valstu savienībai, ko kopā satur solidaritāte. (..) Esam nākuši klajā ar jaunu pragmatisku ieceri, kā paveikt vairāk ar mazākiem līdzekļiem».
Kā ziņu aģentūrai LETA pavēstījusi EK pārstāvniecība Latvijā, ES ir izvirzījusi savas politiskās prioritātes, un tagad tai vajadzīgi atbilstoši resursi.
Kopumā EK ierosina 2021.-2027.gada ilgtermiņa budžetam noteikt 1135 miljardus eiro saistībās – 1,11% no ES27 dalībvalstu nacionālā kopienākuma (NKI). Šāds saistību līmenis nozīmē 1105 miljardus eiro jeb 1,08 % NKI maksājumos.
EK vērtē, ka ES investīcijas tādās jomās kā pētniecība un inovācija, jaunieši, digitālā ekonomika, robežu pārvaldība, drošība un aizsardzība ir nākotnes labklājības, ilgtspējas un drošības pamats. Tajās gaidāms finansējuma kāpums.
Balstoties uz ieteikumiem, ko sniegusi augsta līmeņa grupa ES nākotnes finansējuma jautājumos, EK ierosina modernizēt un vienkāršot pastāvošo vispārējo finansēšanas sistēmu jeb «pašu resursu sistēmu», kuras pamatā ir pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un ieviest jaunu pašu resursu grozu, kas būtu sasaistīts ar politiskajām prioritātēm.
Paredzēts, ka ierosināto jauno pašu resursu grozu veidos 20% no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ieņēmumiem, triju procentu piesaistīšanas likme, kas tiks piemērota jaunajai kopējai konsolidētajai uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzei, un valsts iemaksa, kas tiks aprēķināta pēc nepārstrādātā izlietotā plastmasas iepakojuma apjoma katrā dalībvalstī (0,80 eiro kilogramā).
Šie pašu resursi veidos aptuveni 12% no visa ES budžeta un jaunu prioritāšu finansēšanai varētu dot aptuveni 22 miljardus eiro gadā.
Plānots, ka budžeta struktūra būs skaidrāka un ciešāk salāgota ar ES prioritātēm. Pašlaik līdzekļi ir sadalīti pārāk daudzām programmām un instrumentiem, gan budžeta ietvaros, gan ārpus tā, tāpēc EK ierosina par vairāk nekā trešdaļu samazināt programmu skaitu (no pašreizējām 58 līdz 37 nākotnē), piemēram, fragmentētus finansējuma avotus sasaistīt jaunās integrētās programmās un ievērojami racionalizēt finanšu instrumentu izmantojumu, cita starpā ar InvestEU fonda palīdzību.
ES izpildvara vērtē, ka nesenie izaicinājumi – jo sevišķi 2015.gada migrācijas un bēgļu krīze – bijuši skaidra liecība, ka pašreizējais ES budžets nav gana elastīgs, lai ES varētu rīkoties pietiekami ātri un efektīvi
Tādēļ EK ierosinājusi palielināt finansējuma avotu elastīgumu gan programmu, gan starpprogrammu līmenī, stiprināt krīžu pārvarēšanas instrumentus un izveidot jaunu «Savienības rezervi» neparedzētiem gadījumiem un ārkārtas situācijām tādās jomās kā drošība un migrācija.
Papildinot trešdien izklāstītos ierosinājumus, EK turpmākajās nāks klajā ar detalizētiem gaidāmo nozarspecifisko finanšu programmu priekšlikumiem. Pēc tam lēmums par nākamo ES ilgtermiņa budžetu vienbalsīgi un ar EP piekrišanu būs jāpieņem dalībvalstu veidotai ES Padomei.
EK atgādina, ka sarunām jābūt absolūtai prioritātei un vienošanās būtu jāpanāk pirms EP vēlēšanām un Sibiu samita 2019.gada 9.maijā.
Tāpat tā nauda aiziet par nodokļiem, degvielas, elektrības un sīkumiem. Nopirkt jaunu traktoru neiespējami kādreiz ar mazāku konkerenci to vismaz varēja.