Eiropas Savienība (ES) nolēmusi piešķirt 323 miljonus eiro Baltijas valstu un Eiropas elektrotīklu sinhronizēšanas projekta pirmā posma finansēšanai, paziņojusi Eiropas Komisija (EK).
Minētā summa veido 74,6% no šā posma kopējām izmaksām – 432,5 miljoniem eiro, kas bija norādītas pieteikumā, ko Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pārvades sistēmu operatori – Augstsprieguma tīkls (AST), Litgrid un Elering – oktobrī iesniedza EK infrastruktūras savienošanas instrumentam (CEF). Maksimālā iespējamā līdzfinansējuma daļa ir 75%.
AST pārstāve Aija Ikstena apstiprināja, ka uzņēmumam piešķirti 57,75 miljoni eiro, kas ir 75% no 77 miljonu eiro izmaksām AST plānotajiem infrastruktūras darbiem. Līdzfinansējums turpmākai izpētei, kas tika pieteiktas 720 000 eiro apmērā, šajā posmā netika apstiprināts. AST plānojis iesniegt atkārtotu pieteikumu līdzfinansējuma piešķiršanai turpmākai izpētei.
Lietuvas un Igaunijas pārvades sistēmu operatoriem piešķirts attiecīgi 141 miljons un 125 miljoni eiro. Pieteikumā Litgrid bija pieprasījusi 167,05 miljonus, bet Elering – 187,79 miljonus eiro. Pārējo daļu segs paši operatori.
Kā ziņots, Baltijas valstis pieņēmušas politisku lēmumu līdz 2025.gadam atslēgties no tā dēvētā BRELL elektroapgādes loka, kas Latviju, Lietuvu un Igauniju savieno ar Baltkrieviju un Krieviju, un sinhronizēties ar Eiropas energosistēmu, lai samazinātu atkarību no Krievijā esošās infrastruktūras. Pagājušā gada jūnijā Eiropas Komisijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas līderi parakstīja politisku vienošanos par sinhronizāciju.
Paredzēts, ka sinhronizācijai tiks izmantots esošais Lietuvas un Polijas maiņstrāvas starpsavienojums LitPol Link un papildu kabelis jūrā starp Lietuvu un Poliju, kā arī sinhronie kompensatori visās Baltijas valstīs.
Visa projekta provizoriskā vērtība varētu sasniegt 1,5 miljardus eiro.