«Pēc Eiropas Savienības (ES) tieslietu ministru diskusijām par Krievijas paveiktajiem kara noziegumiem, cilvēktiesību pārkāpumiem un genocīdu esmu uzdevis Tieslietu ministrijas (TM) ekspertiem līdz 17.jūnijam, proti, līdz Krievijas okupantu ienākšanas Rīgā gadadienai, izstrādāt speciālu likumu par īpašumu atsavināšanu,» ceturtdien, 9.jūnijā, vietnē Twitter paziņojis tieslietu ministrs Jānis Bordāns.
«Likuma mērķis ir atsavināt Krievijai un Baltkrievijai piederošos īpašumus: Maskavas Nams, Jantarnij Bereg un Belorusija.
Šos īpašumus izmantosim Ukrainas bēgļu izmitināšanai, cietušo rehabilitācijai un informācijas centra vajadzībām,» norāda Bordāns.
Pēc viņa teiktā, «abas valstis ir tieši atbildīgas par kriminālnoziegumu pastrādāšanu un genocīdu, kā to norādījusi arī Saeima savā paziņojumā un Eiropadome savos secinājumos. Latvijā jau pastāv tiesiskais mehānisms, kura ietvarā ir iespējams konfiscēt mantu kriminālprocesa ietvaros. Lai likumdevējs skaidri izteiktu savu gribu un atrisinātu juridiskās nianses, nepieciešams īpašs likums, tādējādi novēršot jebkādus šķēršļus un interpretācijas attiecībā uz šo Krievijai un Baltkrievijai piederošo īpašumu atsavināšanu valsts un sabiedrības vajadzībām.»
Bordāns ceturtdien, 9.jūnijā, Luksemburgā piedalījies Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē, kurā bija paredzēts pieņemt svarīgus lēmumus ES līmenī – par nesodāmības apkarošanu attiecībā uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Ukrainā, jaunas sadarbības platformas izveidi pierādījumu apmaiņai kopējo izmeklēšanas grupu ietvaros, kā arī par informācijas apmaiņas uzlabošanu Eurojust pārrobežu terorisma lietās.
Tieslietu ministru sanāksmē plānots apstiprināt Francijas prezidentūras piedāvāto priekšlikumu regulai par digitālās informācijas apmaiņu pārrobežu terorisma lietās. Smagu pārrobežu noziegumu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu Eiropā un ārpus tās koordinē ES aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust). Lai sekmīgi apkarotu terorismu, izšķiroša nozīme ir efektīvai informācijas apmaiņai starp kompetentajām iestādēm un ES struktūrām. Tāpēc jaunais priekšlikums paredz digitalizēt saziņu starp Eurojust un ES dalībvalstu iestādēm, nodrošinot Eurojust iespējas labāk atklāt sakarības starp dažādām izmeklēšanām un par tām informēt ES dalībvalstis, iepriekš informēja Tieslietu ministrija.
Tieslietu ministru sanāksmē Bordāns paudis atbalstu arī jaunas sadarbības platformas izveidei, lai atbalstītu kopējo izmeklēšanas grupu (Join Investigation Team, JIT) darbību. Šobrīd JIT ir viens no veiksmīgākajiem līdzekļiem pārrobežu izmeklēšanai un kriminālvajāšanai ES, tāpēc jaunā sadarbības platforma tiks izmantota nepieciešamās informācijas un pierādījumu apmaiņai un iestāžu drošas saziņas nodrošināšanai. Latvija JIT pievienojās 31.maijā.
Lasiet arī: Pagarina Ukrainas bēgļu izmitināšanas atbalstu
Ministru padomes sanāksmes tieslietu sadaļā bija paredzētas arī politiskās debates par cīņu pret nesodāmību Ukrainā, jo īpaši saistībā ar Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci Ukrainas teritorijā. Šobrīd vairākās ES dalībvalstīs ir sākta kriminālizmeklēšana par kara noziegumiem, un Eurojust ietvaros strādā Polijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Slovākijas un Ukrainas tiesu iestāžu kopēja izmeklēšanas grupa. Par dalību šajā kopējā izmeklēšanas grupā ir paziņojusi arī Starptautiskās krimināltiesas (ICC) prokuratūra.
Īpaša uzmanība ministru debatēs veltīta Krievijas militārās agresijas rezultātā pārvietoto bērnu aizsardzībai pret jebkādu nelikumīgu adopcijas, nolaupīšanas vai izmantošana risku, jo īpaši attiecībā uz tiem, kas nošķirti no viņu ģimenēm. Latvija uzskata, ka ir nepieciešama ES līmeņa rīcība un kopīgi risinājumi no Ukrainas pārvieto bērnu aizsardzībai.