Veselības ministrija plāno mainīt testēšanas algoritmu, lai veicinātu un paātrinātu to personu testēšanu, kurām ir augstāks saslimstības ar COVID-19 risks.
Ministru kabinets arī lēmis, ka nepieciešams papildināt sejas masku rezerves pozīcijās, kur šobrīd tās ir nepietiekamas. Savukārt Valsts kancelejas vadītajai Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupai ir jārod efektīvākais risinājums publisko iepirkuma veikšanai, lai nodrošinātu ar maskām sociāli mazāk aizsargātās iedzīvotāju grupas.
Veselības ministrija (VM) Krīzes vadības padomi informēja par plānoto rīcību COVID-19 izplatības pārvaldībā, kurā ir definēti konkrēti pasākumi un kritēriji COVID-19 izplatības ierobežošanai.
Izstrādātie kritēriji ļaus speciālistiem novērtēt esošo ierobežojumu efektivitāti, kā arī pēc divu nedēļu perioda noteikt papildu nepieciešamos soļus, ja tādi būs nepieciešami, norāda VM.
Otrdien, 20.oktobrī, notika Krīzes vadības padomes sēde, kurā tika uzklausīti atbildīgo institūciju ziņojumi par esošo veselības aprūpes sistēmas kapacitāti, pārrunāti aktuālie jautājumi saistībā ar COVID-19 izplatību Latvijā, tostarp par nepieciešamību pilnveidot testēšanas sistēmu, stiprināt Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) kapacitāti un rast risinājumu sociāli aizsargājamo grupu nodrošināšanai ar valsts apmaksātām higiēniskām maskām.
Lasiet arī: Valdība atbalsta līdz 50 eiro soda piemērošanu par sejas aizsega nelietošanu
Sēdē uzaicinātie eksperti informēja padomi par aktuālo epidemioloģisko drošības situāciju un veselības aprūpes sistēmas kapacitāti un noslodzi. Padome secināja, ka šobrīd veselības aprūpes sistēmas kapacitāte ir pietiekama un atbildīgās institūcijas īsteno savus uzdevumus atbilstoši noteiktajam plānam.
Padome arī uzklausīja un atbalstīja Slimību profilakses un kontroles centra ziņojumu un priekšlikumus par esošās kapacitātes stiprināšanas nepieciešamību pieaugošas saslimstības ar COVID-19 apstākļos.
Krīzes vadības padome ir koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību institūciju saskaņotu rīcību, veicot valsts apdraudējuma preventīvos un pārvarēšanas pasākumus, kā arī tā radīto seku likvidēšanas pasākumus.