ANO Klimata pārmaiņu konferencē Polija, Ukraina un vairāki desmiti citu valstu, kur akmeņogles tiek dedzinātas termoelektrostacijās, lai iegūtu elektrību un siltumu, apņēmušās nākamajās desmitgadēs atteikties no akmeņogļu izmantošanas spēkstacijās, vēsta britu raidorganizācija BBC.
Kā paziņojusi Lielbritānijas valdība, kuras sarunu vedēji Glāzgovā, Skotijā notiekošajā konferencē vada sarunas par siltumnīcefekta gāzu izplūžu samazināšanu, no akmeņoglēm apņēmušās atteikties arī tādas lielas šī resursa izmantotājas kā Kanāda, Vjetnama un Čīle. Vienošanās parakstītājas ir apņēmušās beigt ieguldījumus jaunās akmeņogļu spēkstacijās gan savā teritorijā, gan ārvalstīs. No vairāk nekā 40 valstīm, kuras to apņēmušās, bagātākās solījušas atteikties no akmeņogļu izmantošanas spēkstacijās līdz 2040.gadam, bet nabadzīgākas – līdz 2050.gadam.
Lasiet arī: Kazāks: Latvija pašlaik nav gatava tam, kā ekonomiku mainīs klimatneitralitātes prasības
Lai arī akmeņogles salīdzinājumā ar citiem energoresursiem rada visvairāk klimatam kaitīgā siltumnīcefekta gāzu piesārņojuma, šim mērķim nav piekritušas lielvalstis, kuras ir lielākās akmeņogļu izmantotājas. Proti, vienošanos nav parakstījusi Austrālija, ASV, Indija un Ķīna.
«Ir saredzams akmeņogļu gals,» vienošanos komentējis britu uzņēmējdarbības un enerģētikas sekretārs Kvasi Kvartengs (Kwasi Kwarteng), raksta BBC. «Pasaule iet pareizajā virzienā, tā ir gatava apzīmogot akmeņogļu likteni un pieņemt tos ieguvumus videi un ekonomikai, ko dod nākotne, kuru ceļ ar tīru enerģiju.»
COP26 jeb oficiālajā nosaukumā ANO Klimata pārmaiņu konference 2021 Glāzgovā turpināsies līdz 12.novembrim. Gaidāms, ka valstis tajā paziņos par konkrētiem soļiem, ko tās apņemas spert, lai nepieļautu, ka pasaules klimata vidējās gaisa temperatūras kāpums pārsniedz 1,5 grādus pēc Celsija, mērot no planētas vidējās temperatūras pirmsrūpnieciskajā periodā.