«Ir skaidri redzams, ka pēdējo gadu sadarbība starp trim Baltijas valstīm un Poliju ir bijusi rezultatīva un ka tai ir liels potenciāls attīstīties tālāk,» sarunā ar Polijas kolēģi atzina Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, izsakot pateicību Polijai par lēmumu nosūtīt karavīru rotu uz Baltijas valstīm.
No 13. līdz 14.martam aizsardzības ministrs darba vizītē apmeklēja Varšavu, kur tikās ar Polijas aizsardzības ministru Antoni Macereviču (Antoni Macierewicz) un Nacionālā Drošības biroja vadītāja vietnieku Jaroslavu Briseviču (Jaroslaw Brysiewicz), lai pārrunātu NATO Varšavas samita sagaidāmo lēmumu ietekmi uz alianses turpmāko rīcību un drošības situāciju Austrumeiropā, izvērtējot Eiropas drošības izaicinājumus kopumā.
Sarunu dalībnieki bija vienisprātis, ka gaidāmais NATO samits būs izšķiroši nozīmīgs gan Baltijas valstīm, gan Polijai, kopš iestāšanās aliansē. «Mēs liekam lielas cerības uz gaidāmajiem NATO kolektīvajiem lēmumiem,» uzsvēra Bergmanis.
Sarunā ar Polijas aizsardzības ministru tika pārrunāti konkrēti reģionālās drošības nostiprināšanas, sabiedroto klātbūtnes palielināšanas un lēmumu pieņemšanas alianses ietvaros operativitātes paaugstināšanas jautājumi, ko NATO samitam sagatavojusi Polija kā samita uzņemošā valsts. Bergmanis atzinīgi novērtēja Polijas ieguldījumu samita sagatavošanas darbā un apliecināja, ka Latvija rūpīgi izvērtēs visus Polijas priekšlikumus reģionālās drošības jomā, informē Aizsardzības ministrija.
«Mūsu valstu divpusējo attiecību vēsture liecina par ciešu sadarbību un dziļu iesaisti drošības jautājumu risināšanā reģionālā kontekstā. Ir skaidri redzams, ka pēdējo gadu sadarbība starp trim Baltijas valstīm un Poliju ir bijusi rezultatīva un ka tai ir liels potenciāls attīstīties tālāk,» sarunā ar Polijas aizsardzības ministru atzina Bergmanis. Vienlaikus ministrs augsti novērtēja un pateicās Polijai par lēmumu nosūtīt karavīru rotu uz Baltijas valstīm. Novērtējot Polijas ieguldījumu Baltijas gaisa telpas patrulēšanā, Bergmanis uzsvēra, ka tas ir izcils piemērs alianses partneru solidaritātei, jo Polijas gaisa spēki piedalījušies jau sešās gaisa telpas patrulēšanas misijās (2006., 2008., 2010.,2012., 2014. un 2015.gadā).
Sarunā ar Nacionālās Drošības biroja vadītāja vietnieku Jaroslavu Briseviču aizsardzības ministrs izteica gandarījumu par to, ka ASV turpina palielināt savu militāro klātbūtni Eiropā. Īpaši nozīmīgi ir tas, ka šī klātbūtne tiek palielināta ne tikai Centrāleiropā, bet arī Baltijas valstīs. «Varu apliecināt, ka mēs būsim gatavi sabiedroto spēku pastiprināšanai, kā arī pastāvīgas ilgtermiņa klātbūtnes nodrošināšanai,» atzina ministrs.
Varšavas vizītes laikā notikušajās sarunās puses pauda vienotu viedokli par to, ka Eiropas izaicinājumi saistībā ar bēgļu krīzi ir jārisina nekavējoties, tomēr tie nedrīkst samazināt uzmanību situācijai Austrumeiropā un Krievijas agresijai Ukrainā. Sarunu dalībnieki atzina, ka konflikti Austrumos un Dienvidos šobrīd konkurē, tomēr tas nenozīmē, ka starptautiskā sabiedrība var mazāk pievērst uzmanību notiekošajam Ukrainā. «Latvija pauž īpašas bažas par Minskas vienošanos lēmumu nepildīšanu par spīti tam, ka vienošanās ir starptautiskās sabiedrības iesaistes rezultāts,» atzina Bergmanis, piebilstot, ka Latvija atbalsta plānu Varšavas samitā pieņemt programmu Ukrainas aizsardzības spēju stiprināšanai.
Abu sarunu noslēgumā aizsardzības ministrs Bergmanis uzsvēra, ka savlaicīgi investēt ārējas agresijas atturēšanas pasākumos ir daudz efektīvāk un tālredzīgāk, nekā cīnīties par valsts teritoriālo un politisko integritāti vēlāk. «Drošības situācijas attīstība mūsu reģionā jau šobrīd apliecina, cik nozīmīga ir alianses sadarbība un savstarpējs atbalsts. Pierādījums ir tas, ka mēs visi kopā esam sasnieguši ievērojamu progresu, realizējot Velsas samita lēmumus,» tā Bergmanis.
Ref: 102.000.102.12158