Beļģijas enerģētikas ministre Tinna van der Stretena (Tinne van der Straetens) brīdina, ka ES valstis gaida piecas līdz desmit briesmīgas ziemas, ja nekas netiks darīts, lai samazinātu dabasgāzes cenas, ziņo britu raidorganizācija BBC.
Arvien biežāk izskan aicinājumi visā ES teritorijā noteikt gāzes cenas griestus.
ES valstis cīnās ar milzīgu enerģijas cenu kāpumu pēc tam, kad Krievijai (galvenajam gāzes piegādātājam) tika noteiktas sankcijas pēc tās iebrukuma Ukrainā. Savukārt valstis, kas atbalsta Ukrainu, cenšas samazināt Krievijas gāzes un naftas importu.
Krievija, kas pagājušajā gadā ES piegādāja 40% gāzes, ir ierobežojusi dabasgāzes piegādes.
Beļģijas enerģētikas ministre sociālajā tīklā Twitter raksta, ka gāzes cenas Eiropā ir steidzami «jāiesaldē», piebilstot, ka sasaiste starp gāzes un elektroenerģijas cenām ir mākslīga un to esot nepieciešams reformēt.
«Nākamās piecas līdz desmit ziemas būs briesmīgas, ja mēs neko nedarīsim,» sacīja Beļģijas enerģētikas ministre.
«Mums ir jārīkojas Eiropas līmenī un jāstrādā pie gāzes cenu iesaldēšanas,» rosinājusi ministre.
Arī Austrijas kanclers Karls Nehamers (Karl Nehammer) norādīja, ka šis neprāts, kas pašlaik notiek elektroenerģijas tirgos, ir jāaptur. Viņš sacīja, ka elektroenerģijas cenām ir jāsamazinās, un aicināja ES atdalīt elektroenerģijas cenas no gāzes cenām.
«Mēs nevaram ļaut [Krievijas prezidentam Vladimiram] Putinam katru dienu noteikt elektroenerģijas cenu Eiropā,» viņš piebilda.
Dabasgāzi joprojām plaši izmanto elektroenerģijas ražošanai. Pieaugot gāzes cenām, attiecīgi elektroenerģija maksā vairāk.
Būtiski, ka šī cena tiek izmantota, pērkot elektroenerģiju vairumtirdzniecībā pat tad, ja tā tiek iegūta no daudz lētākiem atjaunojamiem resursiem.
Vācija (lielākā Krievijas gāzes importētāja 2020.gadā) ir centusies palielināt gāzes rezerves pirms ziemas, neraugoties uz to, ka Krievija ir samazinājusi dabasgāzes piegādes.
Vācijas mērķis ir līdz oktobrim piepildīt gāzes jaudu līdz 85%. Lai to panāktu, tā ir jau īstenojusi energotaupības pasākumus.
Vācijas ekonomikas ministrs Roberts Habeks (Robert Habeck) sacīja, ka šādi pasākumi, kā arī gāzes iepirkšana no alternatīviem piegādātājiem ir ļāvuši Vācijai savu mērķi sasniegt ātrāk, nekā tas bija paredzēts.