Nākamās Saeimas vēlēšanas būs izšķiršanās starp uz rietumiem un austrumiem orientētām partijām. Ingunas Sudrabas partija No sirds Latvijai ir bīstama, jo tas ir jauns un nezināms spēks, uzskata politoloģe Daina Bāra.
«Skatoties uz šo masveida, masīvo, ārkārtīgo reklāmas kampaņu, skaidrs, ka tur ir ļoti plaši līdzekļi. Līdz ar to, ja mums nav pilnīgi skaidrs no kurienes nāk šī nauda un arī izteikumi, kas ar to ir saistīti, te būtu jāpaskatās ļoti uzmanīgi,» domā Bāra.
Politologi atgādina, ka ikviena cilvēka balss vēlēšanās ir ļoti svarīga. Jo mazāka būs vēlētāju aktivitāte, jo lielāka iespēja gūt panākumus populistiem. Aizvadītās Eiropas parlamenta vēlēšanas ir uzskatāms piemērs. Zemās vēlētāju aktivitātes dēļ Tatjana Ždanoka no Latvijas krievu savienības tika ievēlēta Eiropas Parlamentā tikai ar 28 tūkstošiem balsu, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.
Lasot tagad pie varas esošo partiju priekšvēlēšanu programmas, skaidri iezīmējas, ka politiķiem ir kopēja izpratne par šobrīd svarīgākajiem jautājumiem. Proti, jāstiprina valsts aizsardzība, jāmazina Latvijas enerģētiskā atkarība no Krievijas, un, protams, jāuzlabo iedzīvotāju labklājība. Tomēr izvērtējot aizvadīto triju gadu laikā paveikto, jāsecina, ka šajās jomās partijas ir izdarījušas ļoti minimāli. Izcelt var vienīgi aizsardzības nozari, norāda raidījums.
Latvija iestājās NATO pirms desmit gadiem. Kopš tā laika valsts solīja izpildīt katras dalībvalsts minimālo mājasdarbu – atvēlēt aizsardzībai ne mazāk kā 2% no iekšzemes kopprodukta. Latvija to vēl joprojām nav izdarījusi. Bruņotie spēki nav bijusi prioritāte. Vēl pirmskrīzes gados aizsardzības ministram Vinetam Veldrem šķita svarīgāk nevis stiprināt armiju, bet izveidot greznu zirgu goda gvardi.
Krievijas agresija Ukrainā beidzot ieviesa savas korekcijas. NATO ir pastiprinājusi klātbūtni Baltijā. Igaunijas prezidents Tomass Henriks Ilvess mudināja Latviju beidzot pildīt saistības pret NATO, ko igauņi jau dara. Mūsu politiķi jūlijā pieņēma aizsardzības finansēšanas likumu. 2% no IKP atvēlēs līdz 2020.gadam. Nākamgad tas būs tikai viens procents. Lielāku naudu aizsardzībai 3.jūlija Saeimas sēdē atbalstīja arī Saskaņas centra deputāti. Tomēr dienu iepriekš budžeta komisijā viņi torpedēja likumprojektu.
«Ja mēs izvietosim šeit kaut kādus raķešu kompleksus, tas nebūs līdzeklis un nebūs garantija tam, ka mēs esam drošībā. Es domāju, ka tagad jādomā drusku savādāk un tai pieejai jābūt nevis tādai, kāda tā bija 19. gadsimtā vai pat tad, kad sākās Pirmais pasaules karš. Nav tie laiki šodien. Ar spēku atrisināt nevienu jautājumu nevar. Ne ar spēku, ne ar sankcijām, ne ar ko citu,» skaidro Saeimas deputāts Sergejs Dolgopolovs.
Neslēptu nepatiku pret NATO izvērsa Aivars Lembergs. Viņš lielāku sabiedroto karavīru un NATO bāzu skaitu Latvijā pielīdzināja okupācijai un uzstājās Kremļa propagandas kanālā. Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis asi kritizēja Lembergu, tikmēr partijas vadītāji taisnojās, ka p artija stāvot pāri konfliktam un svarīgākas par visu esot tikai valsts intereses.
Raidījuma uzrunātie politologi atgādina, ka Latvija ir vājākais aizsardzības posms starp Baltijas valstīm. Naudu aizsardzībai politiķi apņēmušies palielināt negribīgi, bet diplomātiskā līmenī Ārlietu ministrija ir aktīvi izteikusi atbalstu Ukrainai konfliktā ar Krieviju.
«Es domāju, ka partijas tomēr ir rīkojušās adekvāti. Varbūt, ka daža partija vairāk gan spēlē uz iekšējo sabiedrību, uz valsti un nāca ar skaļiem paziņojumiem un tamlīdzīgi. Bet nedomājot par to, kā šie paziņojumi atsauksies uz tālāko valsts attīstību, uz tālāko drošības situāciju,» tā politoloģe Bāra.
Aprīlī Latvijai bija jāatver gāzes tirgus. Valstij jau šogad bija jānodala gāzes piegādāšanas un uzglabāšanas operators no Krievijas piegādātāja Gazprom. Nozares analītiķi stāsta, ka arī gāzes tirgus liberalizācijā Latvija atpaliek no lietuviešiem un igauņiem. Viņiem tirgus atvēršana rit uz priekšu, bet mūsu politiķi par to tikai runā. Lietuvieši jau janvārī plāno iedarbināt savu peldošo sašķidrinātās gāzes jeb LNG termināli. Tas dos Latvijai iespēju dažādot gāzes piegādes. Bet tepat Skultē netālu no Inčukalna pazemes gāzes krātuves plānotais LNG terminālis ir vēl tikai projekta stadijā.
«Tā mums ir ļoti liela problēma, jo katrā ziņā, ja mēs skatāmies šo saikni ar Krieviju, tad Krievija var ļoti lielā mērā mūs piespiest arī ar šo enerģētikas jautājumu,» komentē Bāra.
Ref: 102.000.102.8234