Valsts prezidenta Andra Bērziņa un premjera Valda Dombrovska Jaungada runas bija vairāk konstatējošas un brīdinošas un tajās bija nepieciešama lielāka optimisma nots, tāpat arī lielāka pievēršanās sabiedrības saliedēšanās jautājumiem, pārliecināts Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesors, politologs Juris Rozenvalds.
Politologs no Valsts prezidenta sagaida dziļāku ieskatu jautājumā par gaidāmo referendumu attiecībā uz krievu valodu kā otro valsts valodu. No vienas puses, ir loģiski uzsvērt, ka latviešu valoda būs vienīgā valsts valoda, taču, no otras puses, tā ir «laušanās atvērtās durvīs». Starp abām galējām pozīcijām – latviešu valodu kā vienīgo un krievu valodu kā otro valsts valodu – pašlaik pastāv pietiekami liels sarunu lauks, uz ko prezidents varēja atsaukties. Rozenvalds uzskata, ka šajā sarunu laukā būtu iespējams runāt par mazākumtautību valodas statusu pie atsevišķiem nosacījumiem atsevišķās vietās.
Bērziņa un Dombrovska runas bija ļoti būtiski atšķirīgas no 2005.gada Jaungada uzrunas, kad toreizējais premjers Aigars Kalvītis runāja par gaidāmajiem treknajiem gadiem. Šoreiz vēstījumi bija ļoti piesardzīgi un drīzāk brīdinoši. Tie mēģināja sagatavot iespējamām problēmām – tā ir visnotaļ saprotama pieeja, un neskaidrība nenāk no Latvijas, bet gan, piemēram, no Eiropas. Ja «Eiropa saaukstēsies, Latvija sāks šķaudīt», akcentē politologs.
Viņš no abām amatpersonām gaidīja plašāku tēmu loku, nevis tikai runāšanu par finanšu konsolidāciju un ekonomikas attīstību, un referendumu par otro valsts valodu. Premjeram bija jāņem vērā, ka viņš uzrunā ne tikai attīstītās Rīgas iedzīvotājus, bet arī Latvijas reģionus ar to problēmām, uzskata profesors.
Ref: 102.000.102.630
Protams ka bija, mes lielāko daļu runu, raudam, vai runājam svešvārdos, ko daudzi pat nesaprot. Skumji Jaunā gadā iegruzīt cilvēkus vēl vairāk, kā tas notiek ikdienu!