Lai gan socioloģiskās aptaujas pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām liecināja par iespēju Saskaņai iegūt vairākas vietas Briselē, tā tomēr ieguva tikai vienu mandātu, un tās neveiksme, iespējams, skaidrojama ar politiskā spēka neskaidro pozīciju Ukrainas jautājumā, uzskata Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesors, politologs Juris Rozenvalds.
Politologs intervijā Latvijas Televīzijai atzina, ka EP vēlēšanu rezultāti zināmā mērā bija pārsteigums – nebija gaidīts tik liels Vienotības panākums, un bija gaidīts lielāks atbalsts Saskaņai. Tomēr rezultātus varēja ietekmēt arī zemā aktivitāte, līdz ar to pēc EP vēlēšanām nevar izdarīt secinājumus par spēku samēru rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās.
Rozenvalds arī norādīja, ka EP vēlēšanas Latvijā noritēja «Ukrainas gaisotnē», domājot par drošību. Tas arī vairoja Vienotības panākumus, cilvēkiem balsojot par stabilitāti. Savukārt Saskaņa Ukrainas jautājumā nebija paudusi skaidru pozīciju, līdz ar to daļai vēlētāju tā, iespējams, nebija pieņemama kā Krieviju atbalstoša, bet daļai – pārāk maiga, tāpēc viņi balsoja par Krievu savienības līderi Tatjanu Ždanoku, pauda politologs.
BNN jau vēstīja, ka EP vēlēšanās uzvarējusi partija Vienotība, kas ieguvusi četrus mandātus no astoņiem.
Savukārt pa vienam mandātam ticis četriem politiskajiem spēkiem – nacionālajai apvienībai Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK), partijai Saskaņa – 13%, Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) un Tatjanas Ždanokas Latvijas Krievu savienībai (LKS).
Vienotību EP varētu pārstāvēt Saeimas deputāti Valdis Dombrovskis, Artis Pabriks, kā arī pašreizējie EP deputāti Sandra Kalniete un Krišjānis Kariņš, Saskaņu – žurnālists Andrejs Mamikins, ZZS – Saeimas deputāte Iveta Grigule, nacionālo apvienību – pašreizējais EP deputāts Roberts Zīle, bet LKS – pašreizējā EP deputāte Tatjana Ždanoka.
Ref: 102.000.102.7402
vismaz kāds labums ir no Ukrainas krīzes – sarūk atbalsts SC