Politologs: Partijas jau uzbrūk politiskajiem konkurentiem

Jau šobrīd partijas sākušas izmantot visdažādākos paņēmienus, lai piesaistītu sev jaunas vēlētājus, gatavojoties oktobrī gaidāmajām 12.Saeimas vēlēšanām, norāda politologs Jānis Ikstens.

«Es nedomāju, ka «netīrā» kampaņa un šie vai citi atgadījumi un šī vai cita informācijas nomāks programmatisku sāncensību pirms Saeimas vēlēšanām. Taču es domāju, ka tik savlaicīga iesildīšanās, īpaši Dombrovska gadījumā, liek domāt, ka atšķirības starp politiskajām partijām, kas cīnās par latviešu vēlētāju ir salīdzinoši nelielas. Līdz ar to nelolojot lielas cerības uz programmatisko saturu, tiek laisti darbā nosacīti pārbaudīti instrumenti – tiek uzbrukts pazīstamām personām, kas spēj piesaistīt lielu vēlētāju loku un šādā veidā tiek mazināts vēlētāju loks,» intervijā Latvijas Radio programmai Labrīt pauda Ikstens.

Viņš arī piesardzīgi vērtēja Ingunas Rībenas un Janīnas Kursītes – Pakules aiziešanu no Vienotības un iespējamu pievienošanos Nacionālajai apvienībai.

Ikstens skaidroja, ka vēlētāji parasti ne visai ciena pārbēdzējus un arī šajā gadījumā nav skaidrs, kāpēc Rībena un Kursīte – Pakule nolēma pamest Vienotību.

Kā aģentūrai LETA atzina sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Iveta Kažoka, Saeimas deputātes Ingunas Rībenas un Janīnas Kursītes-Pakules izstāšanās no partijas Vienotība šim politiskajam spēkam zaudējumus neradīs.

«Atbrīvošanās no nacionāli radikāli noskaņotiem cilvēkiem Vienotību daudz skaidrāk pozicionē kā centrisku politisku spēku. Vienotībai abu dāmu aiziešana nav liela nelaime. Idejiski viņas labāk iederētos nacionālajā apvienībā,» norādīja eksperte. «Vienotības popularitāte nav atkarīga no šīm deputātēm. Aizejot šīm politiķēm, Vienotībai skaidrība kļūs lielāka un varbūt partijai izdosies senais sapnis vairāk pievilināt krieviski runājošo vēlētāju, jo nebūs spēcīgs flangs, kurš uzstāj uz etnisko nacionālisma virzienu.»

Kā zināms, Nacionālā apvienība (NA) jau vērsusi uzbrukumu pret Vienotību, vainojot to politiskajā pasūtījumā un paužot uzskatu, ka tieslietu ministre Baiba Broka nav ieguvusi pielaidi valsts noslēpumam tāpēc, ka Vienotība baidoties no viņas kā spēcīgas konkurentes.

BNN jau vēstīja, ka skarbus vārdus šādiem NA apgalvojumiem veltījuši daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki un politikas eksperti.

«Vārdi «politiskais pasūtījums» mūsu valsts politiķu un politikāņu leksikā nav nekas jauns. Kolīdz kāds pret kādu vēršas, tā tas ir «politiskais pasūtījums»,» norāda žurnālists Kārlis Streips. «Satversmes aizsardzības birojs (SAB) tomēr nav iestāde, kas strebj karstu, un jādomā, ka lēmumu par pielaides piešķiršanu tādai vai citai personai, tas nepieņem uz tāda «mums patīk/mums nepatīk» pamata vien. SAB direktors Jānis Maizītis nav kaut kāds skolas puika no malas, viņam, kā zināms, ir pietiekami sena pieredze likuma un tā sargāšanas jomā.»

Viņaprāt, ja reiz pielaide nav piešķirta un ministre ir nolēmusi to pārsūdzēt, tad vismaz pārsūdzēšanas laikā viņai no amata būtu jāatkāpjas. «Cik tas ir nopietni, piedalīties Ministru kabineta (MK) sēdē un, katru brīdi, kad MK skata slepenus jautājumus aiz slēgtām durvīm, doties uz koridoru un pagaidīt, kamēr slepenā daļa ir beigusies? Vēl vairāk, tieslietu ministre tomēr ir galvenā atbildīgā persona par tieslietām mūsu valstī un, ja viņai nav pieejas valsts noslēpumam, vai tas nekaitē arī pamata darbam kā tādam?»

Tikmēr arī vairāki citi sabiedrībā zināmi žurnālisti uzskata, ka Brokai būtu jādemisionē. «Ja Satversmes aizsardzības birojs ir pateicis, ka pielaidi nav iespējams iedot, ministrei ir jānoliek koferis un nopietni, ļoti konkrēti jāpasaka: «Paldies es aizeju, lūk, tāds ir lēmums.» Nevis apstrīdēt, saukāties, izdomāt visādus pekstiņus tikai tāpēc, lai paliktu pie šī portfeļa vai spekulētu par to, kurš koalīcijā ir lielāks sliktums,» Latvijas Televīzijas raidījumā Skats no malas kritiski izteicās žurnāliste Baiba Rulle.

Arī žurnāliste Ilze Nagla uzskata – ja nav pielaides, nav variantu, un Brokai ir jāatkāpjas no sava amata. Uz jautājumu, vai tā būtu koalīcijas gāšana, Nagla pieļāva, ka koalīciju būtu iespējams saglabāt, ja Broka pati pieņem šo lēmumu. «Tad ir jautājums, kā interesēs neilgi pirms vēlēšanām ir sašūpot koalīciju,» retoriski vaicāja žurnāliste.

Arī politologi par NA izteiktajiem apgalvojumiem ir kritiski. Politologs Ivars Ījabs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja, ka NA izteiktie pārmetumi partijai Vienotība un SAB par pielaides valsts noslēpumam nepiešķiršanu tieslietu ministrei Baibai Brokai ir pašsaprotami.

Viņš skaidroja, ka NA šajā situācijā kāds bija jāvaino, neatzīstot, ka Brokai patiešām, iespējams, nav tiesību saņemt pielaidi valsts noslēpumam. Politologs minēja, ja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers atzīs SAB lēmumu par pareizu, tad NA arī viņu varētu dēvēt par Vienotības politiskā pasūtījuma līdzdalībnieku. Turklāt SAB ir ļoti viegli apvainot politiskajā pasūtījumā, jo tas parasti publiskās diskusijās neiesaistās.

Arī Ikstens intervijā Latvijas Radio raidījumam Pēcpusdiena pauda uzskatu, ka dažus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām valsts noslēpuma pielaides nepiešķiršana tieslietu ministrei Brokai ir trieciens viņas pārstāvētajam politiskajam spēkam Nacionālajai apvienībai.

Šī situācija ir īpaši kutelīga, jo Broka nav nejauši nokļuvusi amatā. Un pielaide noteiktas slepenības dokumentiem viņai bijusi iepriekš. Tas politologa ieskatā liecina par to, ka SAB ir pamanījis ko jaunu Brokas darbībā, vai arī ministre ir kaut ko izdarījusi, kas neļauj viņai saņemt pielaidi.

Tikmēr premjere Laimdota Straujuma noliedz sava pārstāvētā politiskā spēka ieinteresētību Brokas demisijā. Straujuma intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma uzsvēra, ka neredz nekādu iemeslu, lai Vienotībai būtu šāda interese.

Tāpat arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) priekšsēdētājs Valdis Zatlers ir pilnībā pārliecināts, ka tieslietu ministres gadījumā uz SAB nav izdarīts spiediens.

Viņš aģentūrai LETA norādīja, ka SAB lēmums par pielaides nepiešķiršanu valsts noslēpumam liecina, ka Brokas reputācijā ir atrasti traipi, par kuriem vislabāk zina pati politiķe. Vaicāts par publiski izskanējušajiem izteikumiem par Vienotības lomu šajā jautājumā, Zatlers šādu iespēju nepieļāva, norādot, ka ideja par politisko ietekmi uz tiesībsargājošo institūciju ir muļķības. Politiķis piebilda, ka arī Saeimā ir deputāti, kuriem SAB nav piešķīris pielaidi valsts noslēpumam. NDK priekšsēdētājs norādīja – ja viņam netiktu piešķirta pielaide, politiķis to respektētu.

Tāpat jau ziņots, ka no Rīgas vēlēšanu apgabala 12. Saeimā būs jāievēl 32 deputāti, no Vidzemes vēlēšanu apgabala – 26 deputāti, no Latgales vēlēšanu apgabala – 15 deputāti, no Zemgales vēlēšanu apgabala – 14 deputāti, bet no Kurzemes vēlēšanu apgabala – 13 deputāti.

Salīdzinot ar 11. Saeimu, 12. Saeimā par divām deputātu vietām vairāk būs Rīgas vēlēšanu apgabalā, bet par vienu deputāta vietu mazāk Vidzemes un Zemgales vēlēšanu apgabalos.

Atbilstoši Saeimas vēlēšanu likumam vēlēšanu apgabalos ievēlamais deputātu skaits nosakāms proporcionāli vēlēšanu apgabalos reģistrētajam vēlētāju skaitam četrus mēnešus pirms vēlēšanu dienas.

Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegto informāciju šā gada 4.jūnijā valstī bija reģistrēti 1 551 440 vēlētāji. No tiem Rīgas vēlēšanu apgabalā – 495 890 vēlētāji, Vidzemes vēlēšanu apgabalā – 402 615, Latgales vēlēšanu apgabalā – 226 966, Zemgales vēlēšanu apgabalā – 226 430, bet Kurzemes vēlēšanu apgabalā – 199 539 vēlētāji. Jāņem vērā, ka Saeimas vēlēšanās Rīgas vēlēšanu apgabalā ieskaita arī tos vēlētājus, kuru reģistrētā dzīvesvieta ir ārvalstīs.

Ref: 102.000.102.7507