«Tas, ko šobrīd redzam valdības veidošanās procesā, ir sarežģītie kompromisi, jo kompromiss politiskai partijai ir nonākšana situācijā, kas ir jāskaidro saviem vēlētājiem. Situācijā, kad tiek iets uz kompromisiem, politiskajai partijai ir skaidri jāsaprot, kāpēc viņi to dara, kādi ir ieguvumi, kāpēc partija atkāpjas no kāda principa vai solījuma. Šajā situācijā izskatās, ka neviens nav gatavs iet uz kompromisiem, jo partijas līdz galam neredz sev stabilu ieguvumu no tā, ka ir pie varas,» uzskata politologs Filips Rajevskis.
«Pat kļūstot par premjera partiju, izskatās, ka neviena partija nejūt, ka varētu dabūt kaut kādu impulsu, kas nestu politiskos bonusus un labumus kaut vai kontekstā ar nākošajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām vai garākā periodā – nākošajām pašvaldību vai Saeimas vēlēšanām,» intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma norādījis politologs.
Viņš pieļāva, ka te var runāt par partiju alkatību pēc popularitātes, jo kompromisi var izraisīt situāciju, kad popularitāte krītas. «Alkatība pēc popularitātes un tautas mīlestības ir lielāka nekā reāli vēlme valdīt šajā valstī,» uzskata politologs.
Komentējot Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa teikto, ka partijām nepatikšot plāns B, Rajevskis pauda viedokli, ka patiesībā partijas pat varētu ar interesi gaidīt šo plānu – tas varētu būt kā «izaicinošs āķītis» paskatīties, ko tad prezidents būs izdomājis.
«Tai mirklī, kad esi nosaukts kā premjera kandidāts, tev pietiekoši ātri jāapliecina, ka esi spējīgs savākt vairākumu. Tu vari premjeriski izskatīties un izteikties, būt premjeriski valstisks, bet galu galā tev vajag vairāk kā 51 balsi parlamentā, un jo tu ilgāk nevar pierādīt spēju to savākt, jo vairāk visi pārējie politiskie partneri saka, kas tad tas par premjera kandidātu, kuram nav vairākuma,» norādījis Rajevskis, komentējot eksprezidenta Gunta Ulmaņa sacīto, ka iepriekš nosauktie premjera amata kandidāti savu potenciālu ir izsmēluši.
Tāpat politologs intervijā paudis neticību, ka uz premjera krēslu pēkšņi varētu virzīt cilvēku, kas ir ārpus parlamenta un politikas, «jo tad tam šim cilvēkam jābūt ļoti respektablam no visu spēlētāju puses, lai politiskās partijas gribētu atdot varu kādai trešajai personai». «Es neredzu, ka politiskās partijas būtu gatavas atzīt saviem vēlētājiem, ka tās ir nespējīgas izveidot valdību, un būtu gatavas tik milzīgam kompromisam – atdot varu kaut kam,» saka Rajevskis.
Viņš arī nevienai no politiskajām partijām neredz ieguvumus, kādus tās varētu gūt no iešanas Saskaņas valdībā.
BNN jau vēstīja, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis pirmdien, 26.novembrī, tiksies ar visām Saeimā pārstāvētajām partijām, savukārt partijas KPV LV un partiju apvienības Attīstībai/Par! pārstāvji tiks pieņemti kopā.
Vējonis intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja, ka gadījumā, ja valdības veidošanas sarunās iesaistītās partijas līdz pirmdienai nebūs spējušas vienoties par vairākuma atbalstītu Ministru prezidenta amata kandidātu, tad otra iespēja tām vairs netiks dota.
Partijām pagājušonedēļ gan faktiski nenotika oficiālās sarunas šajā jautājumā un vienošanās nav panākta. Politiķi jau iepriekš norādīja, ka kompromisa panākšana pirms premjera kandidāta nominēšanas ir maz ticama.
Pagājušonedēļ notikusi tikšanās starp apvienības Attīstībai/Par! un KPV LV politiķiem. Partijas lūgušas kopīgu pieņemšanu pie Valsts prezidenta pirmdien, lai runātu par valdības veidošanas gaitu.
Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars pauda, ka progress partiju sarunās ir lēns un līdz sarunai ar prezidentu vienošanās nebūs. Politiķis uzskata, ka prezidentam vajadzētu partijām skaidri atbildēt, vai abus kandidātus – partijas KPV LV Aldim Gobzemam vai partiju apvienības Attīstībai/Par! Artim Pabrikam – viņš būtu gatavs nosaukt, ja tie iegūtu Saeimas vairākuma atbalstu.
Zaļo un zemnieku savienības politiķis Augusts Brigmanis sacīja, ka pēc politisko partiju un Vējoņa sarunām ir iespējami divi scenāriji. «Faktiski prezidentam pēc visu partiju uzklausīšanas būtu jādod savs vēstījums. Es vairāk būtu par to, ka viņš izvēlētos kādu virzību. Viņš varētu nosaukt konkrētu cilvēku, kurš, viņaprāt, varētu mēģināt izveidot valdību vai otrs virziens – saka savu «plānu B». Patlaban ir tikai šīs opcijas,» norādīja Brigmanis.
Jaunās Vienotības politiķis Arvils Ašeradens uzskata, ka tā dēvētajām jaunajām partijām ir jāveido valdība, proti, to pārstāvim jābūt premjera kandidātam. Vienlaikus Ašeradens piebilda, ka jaunas dinamikas partiju sarunās nebija, līdz ar to jāsagaida tikšanos ar prezidentu un viņam lēmums. Jaunā Vienotība gatava konstruktīvai sadarbībai, uzsvēra Ašeradens. Jaunās Vienotības frakcija un valde plkst.10 diskutēs par politisko situāciju.
Šajā ciklā tikai vienam no abiem premjera kandidātiem – partijas KPV LV Aldim Gobzemam vai partiju apvienības Attīstībai/Par! Artim Pabrikam – jābūt iespējai tikt nominētam, lai būtu iespējams izveidot valdību, sacīja Pabriks.
Politiķis skaidroja, ka, ja arī otram pretendentam, kurš nesaņems nomināciju, pastāvēs iespēja vēlāk veidot valdību nominētā kandidāta neveiksmes gadījumā, tad otrais pretendents nebūs ieinteresēts atbalstīt nominētā kandidāta valdības izveidošanu. Līdz ar to šāda pieeja būtu bezjēdzīga, jo neveicinātu Ministru kabineta izveidošanos, uzskata Pabriks.
Ministru prezidenta amata kandidātam Aldim Gobzemam (KPV LV) ir pārliecība, ka viņa pārstāvētā partija KPV LV agrāk vai vēlāk vadīs Latvijas valdību.
Viņš skaidroja, ka brīvdienās partiju sarunas nenotiekot un pagaidām neesot plānotas līdz tikšanās reizei pirmdien ar prezidentu.
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis Jānis Bordāns jau piektdien, 23.novembrī, pauda, ka ir skeptisks par iespēju partijām panākt kompromisu un pašām vienoties par valdību līdz pirmdienai. Bordāns arī atturējās prognozēt, kāds varētu būt risinājums un iespējamais premjera kandidāts.
Tie, kas negribēja iet JKP piedāvāto ceļu valdības veidošanā, ir iebraukuši strupceļā, uzskata Bordāns.