No jaunajām partijām tikai Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) ir izredzes iekļūt 13.Saeimā; Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) reitingus neietekmēšot publiskotās «oligarhu sarunas»; un Vienotība līdz vēlēšanām atkopsies, paceļot reitingu līdz 5%, par 13.Saeimas vēlēšanām spriež Latvijas Universitātes asociētais profesors, politologs Ojārs Skudra intervijā ar BNN.
Skudra norāda, ka galvenā izmaiņa, salīdzinot ar laiku pirms 12.Saeimas vēlēšanām, šajā reizē ir «acīmredzama, nepārprotama, visiem labi saskatāma un dažādi interpretējama». Tas ir ļoti zemais Vienotības reitings [pēc pēdējiem datiem tie ir 4,9%], kuru Andris Piebalgs pagājušajā gadā solīja «novest līdz 10%». «Tā kā viņam tas neizdevās, tad viņš pameta «partijas stūri»,» atzīmē Skudra.
Jautāts, vai Vienotība «atgūsies» līdz vēlēšanām, Skudra norāda, ka, ja ar atgūšanos saprot 5%, tad, jā, nešaubīgi. «Protams, politikā ir tā, ka «nekad nesaki nekad». Es pieņemu, ka viņi nepieļaus rupjas, muļķīgas kļūdas – ne izvēloties personālijas, ne arī kā citādi. Pie šī nosacījuma viņi pārvarēs tos 5%.» Tāpat profesors norāda, ka iepriekšējās Saeimas vēlēšanās relatīvi liels īpatsvars to vēlētāju, kuri teica «nezinu», ir balsojuši par Vienotību. Pašlaik to, kuri nezina, par ko balsot, ir 30% no aptaujātajiem.
Atbildot uz jautājumu, vai jaunajām partijām ir izredzes iekļūt Saeimā, Skudra ir pārliecināts: «Tikai JKP. Tāpēc, ka no slavenā piecinieka [Kustības Par!] ir aizgājuši Judins, Loskutovs, Čigāne un Dālderis. Ir palikusi viena Viņķele, tad nu ar jauko pianistu Pavļutu priekšgalā ir bezcerīgi tie 5%.»
«Kuš! Ko jūs te, muļķi, tagad? To visu vajag darīt septembrī, nevis tagad»
«Saskaņa nevērsīsies un neaicinās uz masu akcijām pret tā dēvēto Izglītības likumu par pakāpenisku pāreju uz latviešu valodu mācībās – atšķirībā no Tatjanas Ždanokas. Loģiski, ka Saskaņa arī droši vien neprofilēsies nekādā saistībā ar Krievijas konfliktu ar ASV un Lielbritāniju, nemaz nerunājot par Krieviju un NATO,» uzskata politologs.
Viņš turpina: «Latvijas Krievu saraksts mazliet «iepīkstējās» par tām skolām, bet kāds viņus ir apklusinājis, jo tam nekas nav sekojis. Šķiet, kāds viņiem vienkārši pateica: Kuš! Ko jūs te, muļķi, tagad? To visu vajag darīt septembrī, nevis tagad. Nav ko te spēkus šķiest. Visi līdz tam laikam [vēlēšanām] jau sen to būs aizmirsuši. 1.septembrī sāksies skola – tad arī mītiņosiet.»
No tā Skudra secina, ka «tas arī ir jautājums par to, vai tā dēvētie Krievijas ietekmes aģenti Latvijā ir pietiekami jaudīgi, lai spēlētos ar jautājumu par latviešu un krievu attiecībām».
Komentējot NA reitingus, politologs uzsver, ka to neietekmēs nekādi maksātnespējas administratoru skandāli. «Viņu vēlētājs ir uzticīgs līdz «kapa malai». Tur nekādu problēmu.»
Vērtējot potenciālo valdības sastāvu, Skudra komentē: «Skatoties uz pēdējo aptauju, ir labi redzams, ka principā valdībai ir divi varianti – vai Saskaņa un ZZS (ar vai bez NA), vai arī Saskaņa ar ZZS un Vienotību.»
Profesors gan piebilst: «Protams, vēl jau visādi tā situācija var mainīties. Teiksim, ja Tuvajos Austrumos izceļas ļoti ass konflikts starp Rietumiem un Krieviju, ieskaitot tur kaut kādas sporādiskas militārās sadursmes, un ja tā situācija saglabājas līdz rudenim, tad loģiski, ka Saskaņa nekādā veidā nebūs valdībā.»
Vērtējot pašreizējo valdību, Skudra saka: «Šobrīd, es teiktu, nav nevienas pazīmes, kas liecinātu par to, ka valdība [pirms vēlēšanām] varētu šķirties. Jo pagaidām šis sastāvs viennozīmīgi nāk par labu ZZS. Pašreizējai valdībai ir jāpieļauj kaut kādas lielas kļūdas, banku sektorā jāparādās kaut kādām jaunām problēmām, nodokļu reformai jābūt ar lieliem trūkumiem, tāpat arī budžetam – ar lielām problēmām. Viņiem būtu vienkārši glupi mēģināt kaut ko mainīt, ja visas tendences runā viņiem par labu.»
Tāpat Skudra uzskata, ka arī publicētās «oligarhu sarunas» neko nemainīšot vēlētāju skatījumā uz ZZS, jo pašreizējie reitingi uz to norādot [šobrīd par ZZS balsotu 13,9% aptaujāto].
Komentējot pašvaldību vēlēšanu rezultātus, politologs spriež, ka Saskaņas mērķis bija uzvarēt visās lielākajās Latvijas pilsētās. «Viss liecināja, ka bez Rīgas un Rēzeknes tāda varētu būt arī Daugavpils – tur viņus nogāza. Ne bez ZZS ietekmes, protams. Un piepalīdzot arī Vienotībai. Nu, kas attiecas uz Ventspili, tur viss kārtībā – tur savs cilvēks [Aivars Lembergs].»
Spekulācija: sargājot vēlēšanas, ASV «piespieda» ABLV pašlikvidēties jau februārī
Skudra: «Tur var tikai minēt, vai iespējams kaut kur citur Krievijā būtu gribējuši, lai tas viss, kas notika ar ABLV Bank, notiek septembrī, nevis tik ilgu laiku pirms vēlēšanām. Mans spekulatīvais pieņēmums ir, ka amerikāņi piespieda ABLV Bank īpašniekus pašlikvidēties jau tagad. Viņi [amerikāņi] šo soli spēra nevis tāpēc, ka viņiem agrāk nekas nebija zināms, bet tāpēc, lai tas notiktu ilgu laiku pirms vēlēšanām un neietekmētu tās. Skaidrs, ka viņiem šai ziņā varēja palīdzēt gan viņu izlūkdienests, gan arī Latvijas specdienests. Protams, nav arī nejaušība, ka tas viss sakrita ar Rimšēviču.»
Cilvēki valdībai neuzticas jau kopš 90.gadu vidus
Baltic International Bank barometrs, pēc pēdējiem rezultātiem, liecina, ka neapmierinātība ar valdību ir pieaugusi. Tikmēr profesors Skudra atzīst, ka īsti neuzticas šādam bankas barometram, jo uzskata, ka, visticamākais, metodoloģija nav korekta.
«Tā kā Latvijas vidējais vēlētājs politiski vāji orientējas gan iekšpolitiskajos procesos, gan ārpolitikā, viņš par to valdību spriež pēc savas ģimenes un personīgās izjūtas, kā arī draugu, paziņu loka. Tā attieksme formējas vairāk sociāli psiholoģiski – tai ir ļoti mazs sakars ar vairāk vai mazāk pārdomātu politisko procesu izvērtēšanu,» saka Skudra.
«Visi tie reemigrācijas plāni, mājās saukšanas plāni – tās ir muļķības! Tās ir ekonomiskas un politiskas muļķības!»
«Kas attiecas uz tiem, kas ir aizbraukuši. Viņi, protams, turpina aizbraukt. Mazāk intensīvi nekā ekonomiskās krīzes gados. Tas gan. Bet šis process nav apturams, viņš turpināsies,» izsakās Skudra.
Politologs min piemēru par kādu īru uzņēmēju, kurš, atbildot uz to, ka Latvijā iezīmējusies ekonomiskā augšupeja pēdējos pāris gados un līdz ar to cilvēkiem paaugstinās algas, mēģinot aicināt atpakaļ, teica: «Nekā nebūs – es arī palielināšu algas, un viņi paliks pie manis.»
«Un tā notiks ar visiem, kas sevi apliecinājuši darba tirgū vienalga kādā līmenī. Viņiem pieliks pie algas, lai viņi nebrauc uz Latviju,» uzskata profesors. Tāpat viņš retoriski piebilst: «Ja cilvēki neuzticas partijām, valdībai un parlamentam, nu kāds pamats braukt atpakaļ, pie tam ņemot vērā algu atšķirības?»
Politologs skaidro: «Pārskaitījumi no citu valstu kontiem uz Ungāriju veido 3,5% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). 3,5%! Latvijai, protams, tā summa nav tik iespaidīga, jo no mums ir ievērojami mazāk aizbraukušo – ap 250 000–300 000. Tomēr tas jebkurā gadījumā ir nopietns ieguldījums Latvijas ekonomikā un IKP. Tā ka šī tēma [reemigrācijas plāni] nekādā veidā nevar kļūt par priekšvēlēšanu cīņas tēmu.»
