Pandēmijas laikā ES Vidusjūras un Adrijas jūras reģiona dalībvalstīm īstenojot pastiprinātu vēršanos pret migrācijas plūsmām uz ES, šajos pūliņos, iespējams, izmantota fiziskas ietekmēšana un cita nelikumīga taktika, pētījumā secinājis britu ziņu portāls The Guardian.
Pandēmijas laikā pastiprinājušies ES robežapsardzības iestādes Frontex dienvidu robežvalstu – Itālijas, Maltas, Grieķijas, Horvātijas un Spānijas – centieni atturēt trešo valstu migrantus no iekļūšanas bloka teritorijā. Sarobežas skaņā ar Starptautiskās migrācijas organizācijas datiem 2020.gadā Eiropā pa jūras vai sauszemes ceļu iekļuvuši nepilni 100 000 migrantu, kas ir mazāk nekā nepilni 130 000 ieceļotāju 2019.gadā.
Vienlaikus, kā izpētījis The Guardian, ES dalībvalstis iespējams rīkojušās nelikumīgi, lai karantīnas un slēgtu robežu situācijā kopš 2020.gada sākuma pie robežām atgrūstu vismaz 40 000 patvēruma meklētāju, tostarp bēgļus no karadarbības apgabaliem.
Lasiet arī: Somija robežšķērsošanas liegumu gatavojas atcelt maijā
Piemēram, Horvātija tiek vainota sistēmiskā vardarbībā un migrantu atvairīšanā uz valsts robežas ar Bosniju. Tikmēr citas ES dalībvalstis tiek vainotas, ka, iespējams, maksājušas trešajām valstīm vai norīkojušas privātus kuģus, lai jūrā tiktu pārtvertas migrantu laivas un nogādātas atpakaļ izceļošanas valstu aizturēšanas centros.
Ziņas par iespējamiem pārkāpumiem saņemtas arī ES Eiropas Birojā krāpšanas apkarošanā. Iestāde sākusi izmeklēšanu Frontex saistībā ar pārmetumiem, ka tās darbībā uz robežām pastrādātas nelikumīgas darbības, lai atturētu migrantus no ES dalībvalstu teritorijas sasniegšanas, vēsta The Guardian.