Aicinājumi pastrādāt terora aktus, kiberuzbrukumi, baumu un viltus ziņu izplatīšana medijos un sociālajos tīklos – šāda spiediena apstākļos Francijā aizvadītas prezidenta vēlēšanas, apkopojis ziņu portāls EurActiv.
Ziņu portāls EurActiv vēsta, ka Francijas prezidenta vēlēšanu otrā kārta 7.maijā aizritējusi, ne tikai spēkā esot valsts mēroga ārkārtas stāvokļa drošības pasākumiem. Teroristiskais grupējums «Islāma valsts» iepriekš izplatījis aicinājumu vēlēšanu dienā Francijā rīkot terora aktus, uz ko drošībnieki reaģējuši, cita starpā Parīzē evakuējot Luvras mākslas muzeja preses centru.
Pusotru dienu pirms vēlēšanu iecirkņu atvēršanas internetā darīti pieejami ar kandidātu Emanuelu Makronu (Emmanulet Macron) un viņa priekšvēlēšanu kampaņu daļēji saistīti dokumenti, kas Francijas presē kopumā atspoguļoti maz.
Mikroemāru vietnē Twitter savukārt tiem pievērsies, piemēram, amerikāņu lietotājs Džeks Posobaīks (Jack Posobiec), kurš apgalvojis, ka Makrons 2017.gada martā izņēmis dzīvības apdrošināšanas naudu, bet franciski rakstītajā dokumentā, ko vīrietis publicējis, patiesībā bijusi runa par kampaņas finansējuma apdrošināšanu.
Visbeidzot, vēlēšanās uzvarējušā centristu kandidāta priekšvēlēšanu kampaņas birojs arī liedzis tā rīkotajās preses konferencēs akreditāciju saņemt Krievijas valsts finansētajiem medijiem Russia Today (RT) un Sputnik pēc tam, kad tie «publicējuši lērumu «aiz ausīm pievilkta» satura, allaž labvēlīgā gaismā atainojot ekstrēmi labējos», tā raksta EurActiv.
Ref: 111.111.103.4556