Pēc premjeres Laimdotas Straujumas sacītā, valdībai nedēļas laikā līdz nākamajai Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministru sanāksmei būs jāformulē sava pozīcija par Eiropas Komisijas priekšlikumu papildus uzņemt 526 bēgļus no Tuvajiem Austrumiem, un Latvija «nevar palikt vienīgā valsts», kas atsakās to darīt, vēsta Latvijas sabiedrisko mediju interneta ziņu portāls lsm.
Viņa intervijā Latvijas Radio prognozēja, ka lēmumu valdība pieņems balsojot, bet pozīcijai jābūt noformulētai līdz 22.septembrī paredzētajai ES iekšlietu ministru sanāksmei. Tāpat par bēgļu uzņemšanu lems Saeimas komisija.
Premjere gan atzina, ka neatkarīgi no Latvijas nostājas gala vārdu pateiks ES valstu līderi balsojot, taču Latvijas pozīcijas formulēšana ir svarīga, lai parādītu savu attieksmi.
Tā ir mūsu attieksme, vai mēs gribam tikai saņemt un neko nedot, pauda Straujuma. «Mums jādomā, ka mēs nevaram gribēt sēdēt pie viena galda, izvēloties garšīgākos ēdienus, lūdzot, lai zemniekiem ir piena nauda, lai ir gaisa patrulēšana, bet par to maksā Itālijas nodokļu maksātāji, tajā pašā laikā atsakoties uzņemt bēgļus un sakot, lai arī ar to tiek galā jūsu nodokļu maksātāji,» sacīja Straujuma.
Straujuma pagaidām nezināja, kad notiks koalīcijas, valdības un Saeimas ES lietu komisijas sēdes par bēgļu jautājumu, bet skaidrs, ka lēmums jāpieņem nedēļas laikā.
Tikmēr intervijā telekompānijas LNT raidījumam 900 sekundes Ministru prezidente sacīja, ka daži ministri ir pauduši gatavību atbalstīt papildu bēgļu uzņemšanu, ir šādi ministri arī no nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LLNK (VL-TB/LNNK).
Premjere teica, ka daži partijā Vienotība neietilpstoši ministri viņai šādu pārliecību pauduši personīgi. Konkrētus vārdus viņa gan nenosauca.
Vienlaikus Straujuma nav zaudējusi cerību, ka izdosies rast visas koalīcijas partijas apmierinošu pozīciju bēgļu jautājumā. «Ir jātiekas ar partijām un jāmeklē pozīcijai tāds formulējums, lai visas trīs koalīcijas partijas varētu to atbalstīt,» sacīja premjere.
Straujuma arī nedomā, ka valstīm, kas atteiktos uzņemt papildu bēgļus, tiktu samazināts kāda veida atbalsts. Vienlaikus viņa minēja, ka ir atsevišķas valstis, piemēram, Vācija, kas šādu jautājumu izvirzījušas, un «dažkārt tas var aiziet līdz lemšanai». «Ja to saka mūs vienmēr atbalstošās valsts valdība, mums ir tas jāņem vērā,» akcentēja premjere.
BNN jau vēstīja, ka Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers 9.septembrī uzrunā Eiropas Parlamentā (EP) par stāvokli Eiropas Savienībā (ES) paziņojis, ka EK ierosina dalībvalstīm obligātā kārtā uzņemt imigrantus no Itālijas, Grieķijas un Ungārijas. Latvijai papildus būtu jāuzņem 526 bēgļi.
Kā liecina EK paziņojums, Latvijai no Ungārijas rosināts uzņemt 237 bēgļus, no Itālijas – 68, bet no Grieķijas – 221. Tikmēr Lietuvai papildus rosināts uzņemt 780 bēgļus – 101 no Itālijas, 328 no Grieķijas, bet 351 no Ungārijas. Savukārt Igaunijai rosināts uzņemt 373 bēgļus, tostarp 48 no Itālijas, 157 no Grieķijas, bet 168 no Ungārijas.
Latvijas valdība iepriekš vienojās, ka valsts divu gadu laikā varētu uzņemt 250 šādu cilvēku. Plānots, ka minētie 526 bēgļi Latvijai būs jāuzņem vēl papildus. Līdz ar to kopumā – 776 bēgļi.
Ref: 102.000.102.10706
MAN BAIL..