Atbilstoši pašreizējiem grozījumiem, budžets tiks iesniegts marta beigās, tā lai ar 1. maiju galējais lēmums par izmaiņām varētu stāties spēkā. Savukārt aizdevēju vizīte gaidāma marta vidū vai beigās, LNT raidījumam 900 sekundes sacīja premjers Valdis Dombrovskis.
Paaugstinot nodokļus, tika ņemta vērā iedzīvotāju maksātspēja, proti, ministrs norādījis, ka akcīzes nodoklis paaugstināts produktiem, kas nav pirmās nepieciešamības preces – cigaretēm un alkoholam. Bet nodoklis dabasgāzei šobrīd tiekot izlīdzināts, un šīs apkures tarifus neietekmēs. Savukārt nākamgad uz tā rēķina tiks palielinātas sociālās palīdzības iespējas maznodrošinātajiem mājokļa pabalstu veidā.
Uz atbildi, kāpēc valsts pārvaldes reformu finanses veido tikai desmito daļu no valsts konsolidācijas, kas ir 5 miljoni latu, premjers sacījis, ka visos ministru aparātos kopumā ir tikai ap 40 miljoniem latu, un finanšu ministrijas priekšlikumi paredzēja pievērsties tieši izdevumu daļas samazināšanai.
Saistībā ar Mūrnieces demisiju, Dombrovskis skaidrojis, ka 6. jūnijs kā ministra pienākumu izbeigšanas datums ir izvēlēts, tā kā Mūrniece pēc Jēkabpils traģēdijas iesniegusi rīcības plānu, kas paredz vērienīgas izmaiņas ministrijas struktūrā. Pēc premjera domām, šis projekts ministrei ir jāpabeidz un trīs ar pus mēneši tiek doti, lai to izdarītu. Dombrovskis piebildis arī to, ka nebūtu pareizi demisijas organizāciju risināt laikā, kad tiek veikti galējie budžeta grozījumi.
Premjers atzīst, ka nākamās iekšlietu ministra kandidatūras tiks izskatītas maija otrajā pusē. Ierasti premjers izvirza politisku amatpersonu, tomēr Dombrovskis neizslēdz arī profesionāļa iespēju.
Prioritāri ministrs varētu būt no Jaunā Laika, bet tas drīzumā varētu arī nebūt vairs tik būtiski, tā kā Vienotība virzās uz to, lai sapludinātu visas trīs partijas vienā, tā Dombrovskis.
Runājot par Parex bankas mazākuma akcionāru lūgumu pēc viņu tiesību aizstāvības, premjers par šo rīcību ir pārsteigts, norādot, ka bijušās Parex bankas reorganizācija tikusi saskaņota ar Eiropas Komisiju, tāpēc nav saprotams, par ko bankas varētu sūdzēties. Valdības viedoklis esot tāds, ka nekādas mazākuma akcionāru tiesības netiek pārkāptas.
nu redzēs, ko tad šie teiks