Pēdējais gads, kad veicam fiskālo konsolidāciju, būs 2012. gads. Pēc tam vairs nevajadzēs celt nodokļus vai mazināt izdevumus, jo mēs budžeta deficītu būsim samazinājuši līdz Māstrihtas kritērija robežām un varēsim teikt, ka ar savām valsts finansēm esam tikuši galā, norāda Ministru prezidents Valdus Dombrovskis.
Situācija ekonomikā ir divējāda – no vienas puses, mēs neapšaubāmi ejam ārā no krīzes. Ekonomikas pieaugums ceturkšņa griezumā, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ir vērojams jau kopš pagājušā gada sākuma. Šīs tendences turpinās arī šogad. Vēl būtiskāk, ka ne tikai atgriežamies pie ekonomikas pieauguma, bet būtiski mainās arī ekonomikas struktūra. Pirms krīzes ekonomika balstījās uz burbuli, nekustamā īpašuma spekulācijām un citu nestabilu iekšējo patēriņu, bet tagad galvenais dzinējspēks ir ražošana un eksports, Dombrovska teikto citē Latvijas Avīze.
Premjers atzina, ka jautājums par to, cik pareizi ir celt nodokļus krīzes laikā, ir daudz plašāks. Protams, var teikt, ka tas nav pareizi, bet problēma ir tāda, ka valsts izaugsmes laikā nav sabalansējusi budžetu un izveidojusi pārpalikumu. Tādēļ krīzes laikā budžeta deficīts ir tik liels, ka nākas gan paaugstināt nodokļus, gan samazināt izdevumus, kaut gan ne viens, ne otrs neatvieglo krīzes situāciju.
Vaicāts par to, kad Latvijā beidzot būs bezdeficīta budžets, premjers norādīja, ka ir bijuši mēģinājumi iet šajā virzienā. Arī laikā, kad biju finanšu ministrs, veicām budžeta bāzes izdevumu samazināšanu par 6%. Bet saskārāmies ar lielu neizpratni gan no koalīcijas partneru, gan sabiedrības puses. Sak”, kas te notiek, ekonomika aug, bet jūs gribat ieviest kaut kādu taupības režīmu? Taču mēs uzskatām, ka tieši tad, kad ir ekonomikas izaugsme, budžeta deficītu vajadzētu samazināt un pāriet uz budžetu ar pārpalikumu. Tas bija tas virziens, kurā mēs gājām, – sabalansēts budžets jau 2005. gadā. Manuprāt, bezdeficīta budžets nav iespējams agrāk kā kādā 2015. gadā, tā Dombrovskis.
kā tad, kārtējo reizi makaronus karina uz ausīm. 2012. gadā dziedās citu dziesmu