Valsts prezidenta vēlēšanās trešdien, 3.jūnijā, ceturtajā balsojumā par aizsardzības ministru Raimondu Vējoni atdotas 46, bet Nacionālās apvienības virzīto Egilu Levitu – 26 balsis. Pret abiem balsojuši 26 deputāti.
Tas nozīmē, ka arī ceturtajā balsojumā Valsts prezidents nav ievēlēts, un vienīgais kandidāts uz šo amatu paliek Vējonis, kuru no kļūšanas par valsts pirmo personu šķir piecas deputātu balsis.
Kuluāros tiek runāts, ka, Vējonim gūstot atbalstu ceturtajā kārtā, viņš par prezidentu varētu tikt ievēlēts jau trešdien, vēsta Latvijas sabiedrisko mediju interneta ziņu portāls lsm.
Kā zināms, no turpmākās cīņas izstājies Saskaņas virzītais Sergejs Dolgopolovs, kurš trešajā balsojumā ieguvis vismazāk – 23 – deputātu balsis. Līdz ar to cīņu par valsts pirmās personas amatu turpina aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis un Nacionālās apvienības virzītais Egils Levits.
Trešā balsojuma rezultāti liecina, ka par Vējoni atdotas 35, bet Levitu – 26 balsis.
Dolgopolovs intervijā Latvijas Televīzijai sacīja, ka Saskaņa vienojusies, ka šajā tūrē neatdos savas balsis nevienam kandidātam, bet ja būs jaunas vēlēšanas, būs jaunas sarunas. Ja partija viņam piedāvās kandidēt arī nākamajās vēlēšanas, viņš to izvērtēs, vēsta Latvijas sabiedrisko mediju interneta ziņu portāls lsm.
Saskaņas pozīcija ir neatbalstīt nevienu no diviem atlikušajiem prezidenta amata kandidātiem, intervijā Latvijas Radio sacīja Saskaņas deputāts Andrejs Elksniņš.
Latvijas Reģionu apvienības (LRA) pārstāvošais deputāts Artuss Kaimiņš uzsvēra, ka nav atbalstījis nevienu: «Es nobalsoju «pret», «pret», «pret». «Pret» Dolgopolovu, «pret» Levitu, «pret» Vējoni. Es neticu nevienam no viņiem.» Viņš arī pauda, ka LRA nākamajai vēlēšanu kārtai atkal varētu izvirzīt Bondaru. «Manas mazās pareģa spējas saka, ka šodien, manuprāt, prezidentu neievēlēsim un mēs deleģēsim Mārtiņu Bondaru nākamajai kārtai,» sacīja Kaimiņš.
LRA pārstāvis Dainis Liepiņš Latvijas Radio uzsvēra, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks neatbalstīs nevienu no atlikušajiem kandidātiem.
Kā zināms, otrajā balsojumā par aizsardzības ministru Raimondu Vējoni atdotas 34 balsis, Nacionālās apvienības izvirzīto Egilu Levitu – 25 balsis, Saskaņas virzīto Sergeju Dolgopolovu – 24 balsis, bet Latvijas Reģionu apvienības pārstāvi Mārtiņu Bondaru – septiņas balsis.
Pret visiem izvirzītajiem kandidātiem nobalsojuši seši deputāti, vēsta Latvijas sabiedrisko mediju interneta ziņu portāls lsm. Līdz ar to arī otrajā kārtā Valsts prezidents nav ievēlēts.
Vējonis, Levits un Dolgopolovs par prezidenta krēslu cīnīsies nākamajos balsojumos, savukārt Bondars, saņemdams vismazāko balsu skaitu, cīņu vairs neturpinās.
Kā vēstīts, Valsts prezidenta vēlēšanās Saeima pirmajā balsojumā neievēlēja nevienu no pieteiktajiem kandidātiem.
Kā paziņoja balsu skaitītāji, par aizsardzības ministru Raimondu Vējoni (ZZS) pirmajā balsojumā tika nodotas 34 balsis, bet pret – 59. Viņam sekoja Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits ar 24 balsīm«par» un 69«pret», deputāts Sergejs Dolgopolovs (S) ar 23 balsīm «par» un 70 balsīm«pret» un deputāts Mārtiņš Bondars (LRA) ar septiņām balsīm«par» un 86«pret».
Vadošajiem kandidātiem, īpaši Levitam, pirms vēlēšanām bija solīts nedaudz lielāks deputātu atbalsts, un tikai par Bondaru acīmredzot nobalsojusi visa frakcija.
Tā kā pirmajā balsojumā neviens neieguva vismaz 51 balsi, par visiem kandidātiem tiks balsots otrreiz. Ja arī tad neviens netiks ievēlēts, vēlēšanas turpināsies, katrā nākamajā balsojumā izslēdzot kandidātu, kas ieguvis vismazāk balsu. Ja pēdējā balsojumā neviens no kandidātiem nebūs ieguvis 51 balsi, desmit līdz 15 dienu laikā būs jārīko jaunas vēlēšanas.
Valsts prezidenta vēlēšanās notiek aizklāta balsošana ar vēlēšanu zīmēm.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija iepriekš secinājusi, ka visi kandidāti atbilst Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma noteikumiem.
Sākoties diskusijām par Valsts prezidenta amata kandidātiem, valdošā koalīcija pauda vēlmi vienoties par kopīgu kandidātu, taču tas nav izdevies. Iniciatīvu šajā jautājumā uzņēmās Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), Valsts prezidenta amatam izvirzot Vējoni. Atbalstu Vējonim sākotnēji oficiāli pauda arī Vienotības frakcija, bet tad nacionālā apvienība Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) vienojās izvirzīt Levitu, aicinot ari citus deputātus atbalstīt šo soli. Pēc šī VL-TB/LNNK lēmuma “Vienotības” frakcijai būs brīvais balsojums par kādu no šiem diviem koalīcijas kandidātiem.
Visa ZZS frakcija sola atbalstīt Vējoni, bet nacionālā apvienība – Levitu. Izkrītot kādam no koalīcijas kandidātiem, Vienotība plāno atbalstīt to, kurš turpinās cīņu par augsto amatu, un aicināja to darīt arī partnerus. ZZS jau iepriekš paudusi, ka Levitu šajās vēlēšanās neatbalstīs, savukārt nacionālā apvienība pret šo aicinājumu nebija noraidoša, tomēr šī politiskā spēka līderi nesteidz paust atbalstu Vējonim. Viņi uzsver, ka gadījumā, ja kādā no balsojumiem izkritīs Levits, apvienības frakcija kopā ar viņu pieņems lēmumu par tālāko rīcību. Levits jau iepriekš apliecinājis, ka pieļauj iespēju kandidēt arī otrajā vēlēšanu kārtā, ja šodien par prezidentu neviens netiks ievēlēts.
Tikmēr opozīcija sola atbalstu tikai saviem kandidātiem. Saskaņa atbalstīs Dolgopolovu, bet, viņam izstājoties no cīņas, šis politiskais spēks būs pret visiem citiem kandidātiem. LRA šim amatam virza Bondaru, kurš pagaidām var rēķināties vien ar savas frakcijas atbalstu, kas nozīmē, ka viņš no cīņas par augsto amatu izstātos ātrāk nekā pārējie kandidāti. Tad LRA turpmākajos balsojumos vairs nepiedalīsies. Arī NSL jau iepriekš paudusi, ka neatbalstīs nevienu no kandidātiem. Savu kandidātu prezidenta amatam NSL nolēma nevirzīt.
Politiķi atzīst, ka grūti prognozēt prezidenta vēlēšanu iznākumu, ņemot vērā aizklāto balsojumu. Līdz šim tika pausts, ka reālākās izredzes ieņemt šo amatu ir Vējonim.
Ref:103.000.103.7340
cirkam jauns vaditajs