Prezidenta vēlēšanas: NA un Lembergs uzmet Levitu un pašūpo valdību

«Vēlēšanu priekšvakarā situācija Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iekšienē nebija spīdoša: no vienas puses, Zaļā partija vēlas virzīt savu prezidenta amata kandidātu – vienu no populārākajiem šīs valdības ministriem Raimondu Vējoni, bet no otras, Ventspils mēram Aivaram Lembergam šāds kandidāts nav ne vēlams, ne pieņemams, jo publiski nosaucis viņu par draudu nacionālajai drošībai. Ko darīt? Risinājums bija kabatā jau sen, un tikai gaidīja piemēroto brīdi: Egils Levits,» rakstīts portālā Ir.

«Mūsu atklātības laikmetā iegāzt Vējoni, pašai ZZS par viņu nebalsojot, būtu pārāk riskanti: kāds var uzzināt. Tāpēc tika izlemts visai ZZS Vējoni atbalstīt pie nosacījuma, ka Vējonis publiski apsolīs, ka ja pirmajās vēlēšanās izkrīt, tad atkārtoti nekandidē. Paralēli, Lembergs pateica Gaidim Bērziņam satikties ar Levitu, un, pretēji iepriekšējam uzstādījumam nekandidēt, ja ievēlēšanai nepietiek balsu, pierunāja viņu kandidēt,» portālā publicētajā blogā raksta Labs shēmotājs.

«Jāatzīmē, ka, lai gan Levits jau daudzus gadus tiek minēts kā ideālais [Nacionālās apvienības] NA kandidāts, Levita izvirzīšana nebija NA dienas kārtībā pirms ZZS izšķiršanās tomēr virzīt Vējoni. Tā kā Levits tautā (it īpaši juristu vidū) ir mīlēts vairāk, kā salīdzinoši neizteiksmīgais Vējonis, viņš ir perfekta malduguns.

Mērķis ir sabiedrības mobilizācija par labu Levitam. Kampaņa tika finansiāli labi atbalstīta, bet medijiem tika sūtīts mesidžs (un Levits pats uztrenējās vai tika uztrenēts to atskaņot pie katras iespējas): «es nesīšu gaismu Latvijas netīrajā politikā», «es esmu laimes lācis», «kas pret mani – tas pret tiesiskumu». Izveidot asociāciju tiesnesim ar tiesiskuma nešanu, pretstatā esošajai sistēmai, nav īpaši grūti, bet Levita ilgstošā prombūtne no Latvijas politikas padara viņu par ērtu džokeru spēles dalībnieku rokās (jo tas ļauj bez problēmām viedokli pieskaņot vajadzībām). Vecais mediju triks ar vienas tēzes atkārtošanu, kas ar laiku pielīp, viennozīmīgi nesis augļus. Dīvaini bija noskatīties, ka šiem lozungiem noticēja pat cilvēki no pilnīgi pretējā ideoloģiskā flanga, kam Levits nu gan nevar būt ideālais prezidents,» norāda raksta autors.

«Šādi spēlējot abās galda pusēs, pēc «skaldi un valdi» principa, Lembergs veikli nodrošināja to, ka nepietiek balsu ne Vējonim, ne Levitam. Tātad, netiks ievēlēts neviens, un nākamajās vēlēšanās ar Saskaņas un Sirdslatviešu balsīm varēs ievēlēt ko tīkamāku, kas tik ļoti nedraudzēsies ar NATO. Vienlaicīgi, no šīs spēles cieš Vienotība, jo, saprotot ap ko lieta grozās, paredzami nespēj pārliecināt par šo pat vairākus savus deputātus, nemaz nerunājot par sabiedrību kopumā. Matemātiski gan viss ir ļoti vienkārši, lai kā dažiem negribētos ieriebt Āboltiņai…

Saskaņa (24 balsis) nekad nebalsos par Levitu saprotamu iemeslu dēļ. NSL [No sirds Latvijai] 6 balsis ir 100% pret Levitu – uz to var paļauties droši, jo ne tikai viņi ir uzstājīgi un vairākkārtīgi apgalvojuši ka neatbalsta nevienu koalīcijas kandidātu, bet arī pēc politiskās loģikas viņiem Levitu atbalstīt nesanāk. NSL ir viens kvēls Levita atbalstītājs: juristu cunftes pārstāvis Ringolds Balodis. Ja arī kāds būtu bijis spējīgs viņus pārliecināt balsot par Levitu, tas būtu viņš, nevis kāds no NA vai Vienotības. Pēc publiskajiem paziņojumiem bija pilnīgi skaidrs, ka viņam tas nav izdevies. Tātad, par 30 balsīm ir skaidrs: var izstiepties vai sarauties, bet šīs 30 balsis Levitam «nespīd». Tieši tāpēc viņš arī bija tik izcils kandidāts iepriekš iezīmētā plāna īstenošanai.

No otras puses, NA (17 balsis) sajūtās ļoti labi uz Levita popularitātes viļņa. Vienotībai (23 balsis), saprotot sabiedrības atbalstu Levitam un viņa profesionālās kvalitātes, pēc būtības būtu jāatbalsta Levits, kam ar NA un Ringoldu Balodi kopā sanāktu 41 balss. Iet masīva kampaņa, tauta pacilāta, visi stāv un krīt par Levitu, bet Lembergam ir «mission accomplished».

ZZS (21 balss) nostājās pozīcijā, ka atbalstīs savējo, līdz ar ko, Levitam paliek lielākais 48 balsis (99-24-6-21 = 48), bet faktiski, ņemot vērā Bondara narcisismu un partijas publisko apņemšanos nevienu citu neatbalstīt, 41. Tieši tāpēc atbilst patiesībai Vienotības teiktais par to, ka Levitam nepietiek balsu. Nav vērts pat vērtēt viņa kvalitātes un kvalifikāciju, ja ievēlēšanai pietrūkst apmēram 10 balsis un tās nav iespējams sameklēt. Reālā balsojuma 3. un 4. kārtā varēja novērot, ka viena, visticamāk, LRA [Latvijas Reģionu apvienības] balss Levitam tomēr tika, taču ar to nebūtu pieticis. Levitu varēja ievēlēt tikai ja gan LRA, gan NSL būtu piekritušas viņu atbalstīt. Tas, ka šāda atbalsta nav, varēja redzēt arī reālajos balsojumos.

Vienlaicīgi, ir skaidrs, ka Vējonim balsis arī nav. NSL par viņu nebalsos, jo negrib vispār šinī spēlē jaukties. LRA, toties, ļoti labprāt vēl divas nedēļas popularizētu Bondaru. Tā kā ZZS mērķis ir Vējoni iegāzt ar citu rokām, tad paši viņi Saskaņu nemudinās balsot par Vējoni. Tātad, ja Vienotība atbalsta Levitu, Levitam sanāk 41-43 balsis (ar teorētisko maksimumu 48), bet ja Vienotība atbalsta Vējoni, Vējonim sanāk 44 balsis. Jautrākais visā šinī situācijā ir, ka ja Vienotība būtu vienbalsīgi atbalstījusi Levitu, Vējonis (ar 21 balsi) būtu izkritis uzreiz pēc Bondara – tātad pēdējā cīņā būtu palikuši Levits (ar 41 balsi) un Dolgopolovs (ar 24 balsīm),» norāda autors.

«Otrajās vēlēšanās gan ir spīdošas izredzes ZZS izvirzīt jaunu kandidātu, ko varētu ievēlēt ar Saskaņas un NSL balsīm, kuras kopā ir tieši 51. Jaunie kandidāti nebūtu tik ļoti zināmi tautai, jo nebūs piedalījušies vairāku nedēļu priekšvēlēšanu debašu maratonā. LRA no Bondara neatteiksies, bet viņam tāpat būtu 7 balsis. Tāpat netiktu noņemta Levita kandidatūra, bet teorētiski iespējamo maksimālo balsu skaitu tas Levitam nepaaugstinātu, jo ZZS nebūtu loģiski pēkšņi mainīt viedokli vēlētāju acīs, un nebūtu arī loģiski lauzt tik labi izplānoto shēmu.

Ļoti uzskatāmi šo plānu ilustrē krasas pārmaiņas NA viedoklī. Vēlēšanu dienas sākumā Raivis Dzintars teica: «Balsot pret visiem kandidātiem, cerot uz nākamajām kārtām, šoreiz nozīmētu spēlēt «krievu ruleti». Tā būtu paļaušanās uz nejaušību.» Tas labi sasaistās arī ar iepriekš paustajiem NA un Levita viedokļiem, ka ja viens no koalīcijas kandidātiem izkrīt, tad būtu jābalso par otro. Redzot, ka ar viennozīmīgo atbalstu Levitam, NA ir kļuvusi par situācijas ķīlnieku, un vakara pusē nācās viedokli mainīt un tieši pretējo: Vējoni neatbalstīt. Savukārt, redzot, kādas neglītas shēmas taisa viņu partija, vismaz 3-4 NA deputāti pēdējā balsojumā nobalsoja par Vējoni. Pārējās balsis, visticamāk, bija no Saskaņas, kam Vējonis, iespējams, šķita mazākais ļaunums, pretēji Levitam, kas bija absolūti nepieņemams (kaut vai krievu skolu dēļ, par ko starp Levitu un Dolgopolovu bija vairākas, samērā asas, viedokļu apmaiņas).

Šādi spēles noteikumi bija kristāli skaidri pirms prezidenta vēlēšanām, tāpēc nevar īsti pārmest Vienotībai atbalstu Vējonim. Vienotība gan kā parasti izcēlās ar savu vājo PR, jo atklātība un tiešums, ko tauta tobrīd negaidīja (šāda cilvēku pozicionēšana bija Levita kampaņas galvenā komponente: «neticiet partijām – tās shēmo un melo»), nevarēja pārsist Levita iegūto momentu. Tā ar labiem nodomiem, bet bez sapratnes, tiek bruģēts ceļu uz elli. Lai gan Lemberga plāns līdz galam nepiepildījās, tomēr jāsaka, ka nospēlēts bija perfekti,» raksta Labs shēmotājs.

Ref: 102.000.102.10053