«Mēs esam situācijā, kad no mums sagaida tehnoloģisko un satura attīstību Eiropas līmenī, bet mums pieejamais budžets dramatiski atpaliek no Eiropas vidējiem rādītājiem,» norāda Latvijas Televīzijas (LTV) valdes loceklis Ivars Priede.
«Šis ir jautājums, kas ir jāatrisina neatliekami, citādi šī absurdā situācija, kad mēs nevaram stratēģiski plānot attīstību, veikt ieguldījumus tehnoloģiju atjaunošanā, un mums nākas regulāri lūgt papildu finansējumu, šobrīd ir sasniegusi krīzes punktu. Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) zina par šo situāciju, jo gan šī, gan iepriekšējo NEPLP sasaukumu pārstāvji gadiem ilgi ir informēti par situācijas attīstību sabiedriskās televīzijas finansējuma jautājumā,» saka Priede.
LTV pārstāvji atzīmē, ka Latvijā mediju finansējuma ziņā nopietni atpaliekot arī no Lietuvas un Igaunijas. Jaunākie Eiropas Raidorganizāciju apvienības (EBU) apkopotie dati liecina, ka 2017.gadā Igaunijā sabiedrisko mediju kopējais budžets bija 36,97 miljoni eiro, Lietuvā – 36,13 miljoni eiro, bet Latvijā – 27,74 miljoni eiro. Latvijā budžeta dotācijas apmērs ir 0,1 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr vidējais Eiropas rādītājs ir 0,17%.
Ar šobrīd 2019.gadam paredzētās budžeta dotācijas ietvaros piešķirtajiem līdzekļiem daudzveidīga, sabiedriskā pasūtījuma prasībām atbilstoša satura nodrošināšana, kā arī ieguldījumi uzņēmuma tehnoloģiskajā stiprināšanā un infrastruktūras attīstībā, ir praktiski neiespējami, uzskata LTV.
Televīzijas pārstāvji pauž, ka ir aktīvi veikuši resursu pārplānošanu, lai ar šābrīža tehnisko budžetu būtu iespējams plānot augstvērtīgu satura piedāvājumu arī rudens sezonā. «Tas darīts, lai publiski izskanējušais to raidījumu, ko varētu skart finanšu resursu trūkums, saraksts, tiktu maksimāli saīsināts. Tomēr ir skaidrs, ka ar esošo resursu pārplānošanu nepietiks un šajā situācijā papildu atbalsts ir akūti nepieciešams,» norāda LTV.
«Ja NEPLP nebūtu pieņēmusi lēmumu – atlaist divus Valsts SIA Latvijas Televīzija valdes locekļus, iespējams, 2019.gada LTV satura plānošanas problēmas, kuras tagad LTV ir spiests atzīt, pēc ilgāka laika perioda būtu vēl būtiskākas,» februāra sākumā komentēja NEPLP locekle Aurēlija Ieva Druviete, vienlaikus uzsverot, ka, respektējot redakcionālo neatkarību, NEPLP nav tiesību iejaukties LTV satura plānošanā projektu līmenī.
Pašlaik NEPLP ir apstiprinājusi pagaidu sabiedriskā pasūtījuma plānu 2019.gadam saskaņā ar tā saukto «tehnisko budžetu», kuru plānoja LTV valde, teikts padomes ziņojumā.
Tāpat NEPLP ir iesniegusi priekšlikumus jaunajam Sabiedrisko mediju un to pārvaldības likumam, rosinot noteikt finansējumu 0,2% no IKP un ikgadēji paredzēt 10% no sabiedrisko mediju budžeta investīcijām.
Pēc neuzticības izteikšanas LTV valdes priekšsēdētājam Ivaram Beltem un valdes loceklim satura attīstības jautājumos Sergejam Ņesterovam LTV 2019.gada sākumā aktualizējies jautājums par satura samazinājumu un štatu pārskatīšanu otrajā pusgadā.
«Atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumam (EPLL), sabiedrisko mediju bāzes budžets nedrīkst būt mazāks nekā iepriekšējā gadā, bet vienreizējo pasākumu vai mērķdotāciju finansējums pa gadiem būs atšķirīgs, piemēram, Latvijas simtgades mērķprogrammās LTV 2018.gadā saņēma papildus vairāk nekā 1,3 miljonus eiro. Bija vairāk darba un darbinieki saņēma vairāk savos maciņos, daudzi nepaguva izmantot uzkrātos atvaļinājumus, mainījušās atalgojuma likmes un nodokļi, ko daļēji kompensēja jaunās politikas iniciatīvu ietvaros piešķirtie 360 577 eiro LTV kapacitātes stiprināšanai. Tāpat 2019.gada budžetā paredzēti 500 000 eiro Olimpisko spēļu un citu nozīmīgu sporta notikumu licenču iegādei, kā arī kompensācija 500 000 eiro apmērā par Eiropas Parlamenta vēlēšanu reklāmas aizliegumu mēnesi pirms vēlēšanām. Vai 14 008 977 eiro valsts budžeta dotācija 2019. gada projektā uzskatāma par nepietiekamu? Plānojot saprātīgi un ilgtermiņā – pietiekama, bet, tērējot virs plānotā, protams, līdzekļu nepietiek,» skaidro NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere.
«Vēlamies informēt LTV skatītājus un Latvijas nodokļu maksātājus, ka NEPLP ir pieprasījusi pašreizējai valdei sniegt skaidrojumu par to, kā, kad un kādu iemeslu dēļ ir izveidojusies finanšu iztrūkuma situācija, kura draud ar LTV primārā uzdevuma – sabiedriskā pasūtījuma veidošanu, – pilnvērtīgu neizpildīšanu. Nesaprātīgas plānošanas rezultātā ir iecirsts robs LTV izdevumu daļā un par to satraukumu pauž arī LTV arodbiedrības. LTV valde šobrīd veic iekšējo funkciju auditu uzņēmumā,» teikts NEPLP 5.janvāra paziņojumā.
Tāpat padomē uzsver, ka sistēmiski ir jārisina sabiedrisko mediju finansēšanas modeļa maiņa, lai nodrošinātu to neatkarību un attīstību.