Prognoze: 15 gadu laikā Nacionālā akustiskā koncertzāle atgūtu ieguldīto un nopelnītu vēl 17,6 miljonus

Skats uz AB dambi, kur plāno celt Nacionālo akustisko koncertzāli

Pirmo 15 gadu laikā pēc Nacionālās akustiskās koncertzāles uzcelšanas tā Latvija tautsaimniecībā ienestu 107,6 miljonus eiro, pilnībā kompensējot koncertzāles izveidē ieguldīto un radot vēl 17,6 miljonu ieņēmumus, secināts pēc Kultūras ministrijas (KM) pasūtījuma veiktajā sociāli ekonomiskajā analīzē.

Saskaņā ar veiktajiem aprēķiniem koncertzāles projekta projekta rentabilitātes mērs ir 23,6%. Projekts ir vērtējams kā ekonomiski izdevīgs sabiedrībai, ja šī norma pārsniedz 5%. Savukārt koncertzāles ekonomiskā neto pašreizējā vērtība jeb ekonomiskais izdevīgums absolūtā izteiksmē ir 107 616 679 eiro. Lai projektu varētu uzskatīt par izdevīgu, šim rādītājam jāpārsniedz nulle. Trešais aplūkotais rādītājs ir ieguvumu un izmaksu attiecība, kurai jāpārsniedz viens – koncertzāles projektam šis rādītājs ir 2,6, skaidro KM.

Aprēķini tika veikti, paredzot, ka koncertzāle tiek celta uz AB dambja un tiek nodota ekspluatācijā līdz 2030.gadam, veicot kopējos kapitālieguldījumus 91,4 miljonu eiro apmērā. Vienā gadā koncertzālē notiekošos pasākumus apmeklētu aptuveni 350 tūkstoši cilvēku, paredz ministrijā. Ieņēmumus koncertzāle gūtu, pārdodot biļetes pasākumiem, kā arī iznomājot kompleksa telpas trešajām personām.

Paredzēts, ka koncertzāle kļūs par tūrisma galamērķi un šādā veidā varētu ienest 92,3 miljonus eiro. Prognozēts, ka starp koncertzāles pasākumu apmeklētājiem, kas būtu aptuveni 150 000 cilvēku gadā, 12,5% būtu tūristi no Latvijas, 12,5% – ārvalsti no ārvalstīm, bet 75% būtu vietējie iedzīvotāji no Rīgas un Pierīgas. Savukārt no starptautisko konferenču apmeklētājiem – aptuveni 73 500 cilvēkiem gadā – 25% būtu vietējie, bet 75% – ārzemju delegāti. Dažādus citus pasākumus, piemēram, korporatīvos pasākumus koncertzālē gadā apmeklētu 126 500 cilvēki.

Kopumā koncertzāles projekts radītu 75 jaunas darba vietas, tā radot ieguvumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa – kopumā 1,6 miljonu eiro apmērā, prognozēts pētījumā.

Pienesumu valsts budžetā rada pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi no ieguldījumiem koncertzāles būvniecībā, kā arī to ietekme uz iekšzemes kopproduktu, attiecīgi radot kopējos diskontētos ieņēmumus 10,1 miljonu eiro apmērā.

Papildus pētījumā analizēti arī sociālekonomiskie ieguvumi un zaudējumi, kas nav izvērtēti naudas izteiksmē. Tā, piemēram, paredzami ieguvumi no dzīvojamās vides kvalitātes uzlabošanās, kā arī, ka koncertzāles apkārtnē esošajiem īpašumiem paredzams tirgus vērtības pieaugums.

Paredzēts, ka attīstot uzņēmējdarbības teritorijas un pieaugot uzņēmējdarbības un tūrisma aktivitātei, tiks veicināta konkurence, kas savukārt veicinātu pakalpojumu klāstu un kvalitāti.

Kā zaudējumi projekta īstenošanas laikā vērtējama būvniecības fāzes laikā paaugstinātā kravas transporta kustība, taču netiek plānots, ka cilvēkiem būs tādi ierobežojumi pārvietoties, kas radītu būtiskas papildus laika un/vai auto mērojamā attāluma izmaksas.