Kā tieši alkohols pamudina ķerties pie mobilā un sūtīt īsziņas, par kurām pēcāk būs jāsarkst vai jāatvainojas? Pārsteidzoši, bet kāds psiholoģijas profesors veicis eksperimentu, lai noskaidrotu, kādēļ reibonī pieļaujam nelāgas kļūdas.
Asociētais profesors psiholoģijā Brūss Bārtolovs (Bruce Bartholow) Amerikas Savienoto Valstu Misūri Mākslas un zinātnes koledžā veicis pētniecisku eksperimentu, kurā iesaistījis 67 cilvēkus vecumā no 21 līdz 35 gadiem.
Dalībnieki sadalīti trijās grupās – pirmajai dots bezalkoholisks dzēriens, otrajai – alkohols, bet trešajai dots bezalkoholisks dzēriens, maldinoši sakot, ka tas satur alkoholu.
Tad visiem dalībniekiem lūgts datorā īsā laikā veikt uzdevumus, kas speciāli bijuši veidoti tā, lai dalībnieki kļūdītos, vēsta News.com.au.
Brīžos, kad tika pieļautas kļūdas, alkohola grupas dalībnieki uztraucās krietni mazāk nekā neapreibušās grupas dalībnieki. Pārsteidzoši, ka pieļautās kļūdas vismazāk rūpēja dalībniekiem, kur domāja, ka ir dzēruši, bet patiesībā nebija.
«Ierasti tādos uzdevumos, kādus izmantojām eksperimentā, ja iepriekšējā atbilde bijusi nepareiza, cilvēki nākamajam uzdevumam velta ilgāku laiku. Tas izskaidrojams ar vēlmi atgūt kontroli pār sevi. Alkohola grupai eksperimentā šādu vēlmi nenovērojām,» rezultātus atklāj Bārtolovs.
Zinātnieks secina, ka alkohols cilvēkam neliek rīkoties slikti, bet gan apdullina «trauksmes signālu», kas brīdina, ka tūliņ tiks pieļauta kļūda. Apdullināts prāta «brīdināšanas mehānisms» savukārt kliedē vēlmi sevi kontrolēt.
Ref: 111.111.102.1403