Kiberdrošības kompānija Surfshark izveidojusi speciālu indeksu, kura ietvaros izvērtēts 15 bijušo Padomju Savienības valstu kiberdrošības līmenis. Augšgalā ierindojas Lietuva, tai seko Igaunija, bet trešo vietu dala Latvija un Ukraina.
Jebkurā gadījumā šo valstu kiberdrošības indekss ir lielāks nekā Austrālijai, Kanādai un Krievijai, kā arī apsteidz Eiropas vidējo rādītāju. Tas atspoguļo šo valstu labo sagatavotības līmeni atvairīt kiberuzbrukumus reģionā. Pēdējās trīs šī indeksa vietas ieņem valstis, kuras pēc Padomju Savienības sabrukšanas saglabāja autoritāro režīmu – Kirgizstāna, Tadžikistāna un Turkmenistāna, informē Surfshark.
Postpadomju valstu kiberdrošības indeksā Latvija ieņem trešo vietu un novērtēta ar 75,32 ballēm.
Tas ir par 3% augstāks rezultāts nekā Eiropas vidējais rezultāts un apsteidz tādas valstis kā Austrāliju, Kanādu un Krieviju. Savukārt pasaules valstu sarakstā Latvija kopā ar Ukrainu dala divdesmit piekto vietu.
Pirmo vietu postpadomju valstu blokā ieņem Lietuva, tai seko Igaunija (90,90), savukārt Latvija ar Ukrainu (75,32) ieņem trešo vietu. Šo valstu rezultāti jebkurā gadījumā ir augstāki par vidējo Eiropas rādītāju un kiberkarā aktīvi iesaistīto Krieviju (71,43).
Saskaņā ar Stratēģisko un starptautisko studiju centra datiem, Ukraina no 2015.gada lielāko daļu šādu uzbrukumu pret valsti piedzīvojusi tieši no Krievijas. Visvairāk uzbrukumu ir valsts institūcijām, militārajiem un infrastruktūras objektiem, savukārt uzbrukumiem novērojams plašs spektrs – no pikšķerēšanas līdz DDoS uzbrukumiem un datoru inficēšanai.
Bijušajās Padomju Savienības valstīs, kurās ir saglabājies autoritārais režīms, kiberdrošības situācija ir ievērojami sliktāka nekā demokrātiskajās valstīs. Indeksa tabulas pēdējās trīs vietas ieņem Kirgizstāna, Tadžikistāna un Turkmenistāna, bet visu postpadomju bloka autoritāro valstu vidējais indekss ir 36,2 – gandrīz divreiz mazāks nekā demokrātiskajās valstīs (67,53).
Arī Krievija uzrāda zemākus rezultātus. Tās indekss sasniedz 71,43 balles un ir mazāks kā vidējais Eiropas rādītājs. Tomēr tā apsteidz atsevišķas ekonomiski stipras valstis, piemēram, Izraēlu, Japānu un Norvēģiju. Krievijas kiberdrošība pēdējā laikā piedzīvo daudz izaicinājumu. Uzreiz pēc invāzijas Ukrainā, martā, dokumentu nopludināšanas uzbrukumu skaits šajā valstī pieauga par 136 procentiem., bet šī gada pirmajā ceturksnī tā rezultātā cieta apmēram 3,6 miljonu interneta lietotāju.
Visas postpadomju bloka valstis „Surfshark“ kiberdrošības indeksa kārtībā ierindojas šādi: Lietuva (93,51), Igaunija (90,91), Latvija (75,32), Ukraina (75,32), Krievija (71,43), Baltkrievija (53,25), Gruzija (51,95), Moldova (50,65), Kazahstāna (48,05), Azerbaidžāna (37,66), Uzbekistāna (36,36), Armēnija (35,06), Kirgizstāna (24,68), Tadžikistāna (10,39) un Turkmenistāna (7,79).