Krievijai atzīmējot Uzvaras dienu, Vladimirs Putins savā uzrunā militārās parādes skatītājiem centies pielīdzināt viņa īstenoto iebrukumu Ukrainā cīņai pret Vācijas ekspansiju Eiropā Otrajā pasaules karā. Pretēji gaidītajam, ka Krievijā varētu tikt izsludināta vispārēja mobilizācija vai pieteikts karš Ukrainai, lai varētu palielināt iebrucēju skaitu Ukrainā, Krievijas prezidents par šādiem lēmumiem nav izteicies, vēsta Rīgā strādājošais Krievijas ziņu portāls Meduza.
Ko tieši Putins sacījis 9.maija uzrunā Maskavā, piedāvājam uzzināt runas fragmentā. Tajā viņš centies skaidrot, kādēļ Kremlim bijis vajadzīgs sākt iebrukumu kaimiņvalstī jeb, Putina terminoloģijā runājot, «īpašo militāro operāciju», kas Krieviju novedusi pie genocīdu īstenojošas valsts reputācijas un nopietnām ekonomiskām problēmām un sankcijām.
«Pagājušā gada decembrī mēs ierosinājām parakstīt jaunu līgumu par drošības garantijām,» sacījis Putins. «Krievija aicināja Rietumus uz godīgu dialogu, meklēt saprātīgus risinājumus un kompromisus, un ņemt vērā vienam otra intereses. Tas viss bija veltīgi. NATO valstis nevēlējās dzirdēt mūsu sakāmo — tas nozīmē, ka tām bija pavisam citi plāni. Un mēs varējām to redzēt.
Viņi atklāti gatavojās citai soda operācijai Donbasā — iebrukumam mūsu vēsturiskajās zemēs, tostarp Krimā. Kijevā viņi paziņoja par iespējamu kodolieroču iegādi. NATO bloks sāka aktīvi censties ar militāriem līdzekļiem asimilēt mums piegulošās teritorijas.
Tādā veidā viņi sāka sistemātiski radīt absolūti nepieņemamus draudus — un tieši uz mūsu robežām. Visas pazīmes liecināja, ka sadursme ar neonacistiem, «banderiešiem», uz kuriem ASV un viņu jaunākie partneri bija likuši savas likmes, bija neizbēgama,» tā Putina teikto 9.maija uzrunā Maskavā citējis portāls Meduza.