Krievijas prezidents Vladimirs Putins savos pirmajos izteikumos kopš decembra par starptautisko attiecību spriedzi saistībā ar Ukrainas drošību un Maskavas ģeopolitiskajām ambīcijām sacījis, ka ASV ir ignorējušas Krievijas izvirzītās prasības par NATO nepaplašināšanos un klātbūtnes nepastiprināšanu Krievijas kaimiņvalstīs, vēsta britu ziņu portāls The Guardian.
Maskava pēdējos mēnešos, pēc ASV izlūkošanas aplēsēm, Krievijā un Baltkrievijā pie valstu robežas ar Ukrainu sapulcinājusi vairāk nekā 100 000 militārpersonu lielu karaspēku un uzbrukuma ieroču arsenālu. Krievijas valdība arī uzstājusi, lai NATO un ASV apsola, ka Ukraina un Gruzija nekad netiks uzņemtas NATO un ka militārā alianse samazinās savu klātbūtni tās austrumu flanga valstīs, tostarp Baltijā. Putins šajā periodā ir ieņēmis nogaidošu lomu, nedēļām ilgi atturoties no publiskas notikumu komentēšanas, raisot neskaidrību par saviem un Krievijas turpmākiem nodomiem.
Lasiet arī: Polija piedāvā Ukrainai aizsardzības munīciju
Otrdien, 1.februārī, preses konferencē Kremlī Putins sacījis žurnālistiem, ka pēc atbildēm, ko Krievija saņēmusi no ASV un NATO par minētajām prasībām, ir neapmierināts, ka ASV un NATO atteikušās tām piekrist.
«Jau ir skaidrs (..), ka Krievijas principiālās bažas ir ignorētas,» Krievijas prezidents sacījis pēc sarunām ar NATO un ES dalībvalsts Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu (Viktor Orbán). Pēc Putina teiktā, Rietumvalstis izmantojot Ukrainu, kā «instrumentu, lai kaitētu Krievijai». Lai arī Krievijas prezidents emocionāli izteicis savu neapmierinātību ar Rietumvalstu atbildēm, viņš sacījis, ka ir gatavs turpināt sarunas ar Rietumiem.
Otrdien ASV valsts sekretāram Entonijam Blinkenam (Antony Blinken) bijusi saruna ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu. Pēc ASV ārlietu dienesta paustā Vašingtonas pārstāvis tajā sacījis: «Ja Putins nav nodomājis karot vai mainīt režīmu, ir laiks atsaukt [spēkus – BNN] atpakaļ».