Rīgas pilsētas izpilddirektors un jaunais Rīgas domes uzņēmumu kapitāldaļu turētājs Juris Radzevičs vēlētos izveidot neatkarīgu profesionāļu padomi, kas uzraudzītu viņa kā kapitāldaļu turētāja darbu, paudis pats Radzevičs.
Pamatojoties uz izmaiņām Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, no 1.janvāra visu Rīgas domes kapitālsabiedrību kapitāldaļu turētājs ir Radzevičs. Kopumā viņš pārvalda 15 domes uzņēmumus, divi no kuriem gan domei nepieder 100%.
Taujāts par veicamajiem uzdevumiem jaunajā amatā, Radzevičs sacīja, ka saistībā ar kapitālsabiedrību pārvaldību šogad jāpaveic virkne svarīgu darbu. Sākotnēji pašvaldībai jāizvērtē visu uzņēmumu līdzdalība un stratēģijas, proti, normatīvie akti nosaka, ka vietvarām regulāri jāizvērtē vai no konkurences, resursu pārvaldības un citiem aspektiem raugoties, ir nepieciešama visu uzņēmumu pastāvēšana.
Kā otrs darbs ir padomju izvēle lielākajos pašvaldības uzņēmumos.
«Padomēm jābūt vismaz divos uzņēmumos – SIA Rīgas ūdens un Rīgas namu pārvaldnieks. Tāpat ir jālemj, vai nepieciešams padomi veidot Rīgas mežos,» sacīja Radzevičs.
Viņš norādīja, ka jautājums jārisina arī par Rīgas centrāltirgus pārvaldību, jo arī šim uzņēmumam būtu nepieciešams izveidot padomi, kas nozīmē, ka to no akciju sabiedrības var nākties pārveidot par sabiedrību ar ierobežotu atbildību.
Kapitāldaļu turētājs norādīja, ka virknē pašvaldības uzņēmumu ir pagaidu valdes locekļi, un uz šiem amatiem viņš apņēmies sludināt atklātus konkursus.
Izpilddirektors arī atgādināja, ka, saskaņā ar domes lēmumu, līdz 31.janvārim ir jābūt pabeigtam pirmajam kapitālsabiedrību auditu posmam, kā rezultātā būs jālemj arī par turpmāko auditu gaitu.
Radzevičs sacīja, ka patlaban neplāno kapitāldaļu turētāja tiesības nodot vēl kādai personai, taču neizslēdza iespēju piesaistīt kādu ekspertu, kurš varētu palīdzēt izstrādāt uzņēmumu darbības stratēģijas. «Tomēr šis cilvēks nebūtu lēmumu pieņēmējs, bet strādātu izpildvaras līmenī,» pauda Radzevičs.
Viņš arī pastāstīja, ka vēlētos izveidot pašvaldības kapitālsabiedrību pārvaldības padomi, kura uzraudzītu viņa darbu.
«Šajā padomē es aicinātu piedalīties cilvēkus «no malas», piemēram, banku pārstāvjus, investorus un tamlīdzīgi. Viņu uzdevums būtu uzraudzīt, kā es veicu šos kapitāldaļu turētāja pienākumus un tas būtu kā uzraudzības mehānisms, lai novērstu, piemēram, pēkšņas amatpersonu rotācijas uzņēmumos un citas labai pārvaldībai neatbilstošas lietas,» sprieda amatpersona.
Kā ziņots, Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma grozījumi no šī gada janvāra ieviesuši izmaiņas kapitālsabiedrību valdes vai padomes locekļu kandidātu izvirzīšanā.
Par kandidātu vairs nedrīkstēs izvirzīt personu, kura ir vai pēdējos divus gadus pirms pieteikuma iesniegšanas gala termiņa ir bijusi politiskās partijas vai politisko partiju apvienības amatpersona.
Tāpat valdē vai padomē nevarēs izvirzīt personu, par kuru ir pasludināts maksātnespējas process, kā arī plānots noteikt, ka kapitālsabiedrību padomes locekļiem netiks izmaksātas prēmijas.
Tāpat noteikts, ka uz valsts kapitālsabiedrībām piederošām kapitālsabiedrībām attieksies tādi paši noteikumi valdes un padomes locekļu iecelšanai kā uz valsts uzņēmumiem.
Līdz ar likuma grozījumiem arī paredzēts liegt kapitālsabiedrībā ieceltajiem pagaidu valdes locekļiem šos amata pienākumus pildīt ilgāk par gadu, tādējādi izvairoties no gadījumiem, kad ilgstoši netiek rīkots amata konkurss.
Likuma grozījumi paredz padomes izveidi noteikt kā obligātu lielās kapitālsabiedrībās un akciju sabiedrībās. Tāpat likums papildina padomes funkcijas, nosakot, ka tai būs ne vien jāizstrādā vidēja termiņa darbības stratēģija, bet arī jāuzrauga tās īstenošana.
Vienlaikus, lai nodrošinātu lielāku atklātību, likums paredz pienākumu valsts kapitālsabiedrībām savā mājaslapā publicēt plašāku informācijas apjomu, kas ir līdzvērtīgs biržā kotētiem uzņēmumiem. Kapitālsabiedrībām būs jāpublicē informācija par visām kapitālsabiedrības dalībnieku sapulcēm, tai skaitā par to darba kārtību un lēmumiem. Tāpat noteikts, ka informācija par saņemto valsts vai pašvaldības budžeta finansējumu un tā izlietojumu kapitālsabiedrībām būs jāpublicē vismaz par pēdējiem pieciem gadiem.