Pēc valdības iebildumiem par Ventspils ostas piedalīšanos jauna gāzes vada būvniecībā Baltijas jūrā projekta īstenotāji vēl vērtē, vai caur Latviju organizēt daļas cauruļu piegādi astoņus miljardus eiro vērtajam projektam, ziņo Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums de facto.
«Situācija ir komplicējusies. Tas sākās kā biznesa darījums, šobrīd tas ir diezgan politizējies, un ir jāizvērtē šī situācija,» saka Nord Stream 2 pārstāvis Baltijas valstīs Romāns Baumanis.
Raidījums norāda, ka ieinteresētie Ventspils uzņēmēji projektam ar roku vēl neatmet, bet iestājies neziņas periods.
«Mēs ļoti ceram, ka var to visu vēl atrisināt un Ventspils osta būs šī projekta dalībniece, un mums būs iespēja nopelnīt,» saka biedrības Baltijas Asociācija – transports un loģistika prezidente Inga Antāne (NA/V/LRA). Viens no asociācijas biedriem Noord Natie Ventspils Terminals bija saņēmies piedāvājumu, kas tam būtu nesis trīs miljonu eiro ieņēmumus.
Antāne atzīmē, ka ostas uzņēmumiem neviens nav paskaidrojis, kādēļ Ministru kabineta lēmums bijis tieši tāds.
De facto skaidro, ka ministri slēgtā sēdē pirms divām nedēļām nolēma neatbalstīt pasākumus, kas saistīti ar Nord Stream 2, piesaucot būtiskus riskus nacionālajai drošībai. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs izteicās, ka projekts var tikt izmantots kā aizsegs Krievijas specdienestu aktivitātēm.
Ostā pagaidām neplāno šo jautājumu skatīt un min, ka uzņēmumi var rīkoties arī bez ostas līdzdalības.
«Šinī gadījumā, ja kāds no komersantiem ir vienojies par kravu, tad ir spēkā esošā likumdošana. Ja kravā nav narkotikas, ieroči vai kaut kas cits, viņš rīkojas. Ja brīvostas valdei kaut kas būs jālemj, tad valde lems,» saka Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Vītoliņš.
LTV norāda, ka nav īsti skaidrs, kādu spēli spēlē no pienākumu pildīšanas atstādinātais Ventspils mērs Aivars Lembergs.«Viņš publiski pārmet valdībai, ka tā neaizstāv Latvijas intereses un vairāk rūpējas par ukraiņiem un poļiem, kuriem alternatīvi gāzes vadi nav izdevīgi.»
Nord Stream 2 īstenotāji solījuši ostai uzbūvēt un uzdāvināt pārkraušanas laukumu. Tādēļ Lembergs tagad publiski pieprasa sāpju naudu. Ministru prezidents Māris Kučinskis šādu iespēju neizskata. «Nav vienalga kam un par ko pārdoties,» negūtās peļņas sakarā saka Kučinskis.
Savukārt Eiropas Komisija līdz šim nav sniegusi izsmeļošu viedokli par projektu.
«Šis ir viens projekts, kas iet pilnīgā pretrunā tam, kas noticis Eiropas Savienībā, lai dažādotu piegāžu ceļus, lai dažādotu resursu avotus, lai runātu vienotā balsī ar trešajām valstīm par piegādēm,» saka Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Patmalnieks.
Ārpolitikas eksperts Andris Sprūds atzīmē, ka projekta sekmīga realizēšana būtu Krievijas panākums. Viņaprāt, Nord Stream 2 kā biznesa projekts nebūtu jādramatizē, bet tam līdzi nāk politiskais fons Ukrainas krīzes dēļ.
«Krievija spēj sadalīt valstis, radīt neskaidrību, kādi nosacījumi attiecas, vai tas ir gaumīgi sankciju kontekstā realizēt lielus investīciju projektus, jo pamatā šādi projekti ir iesaldēti. Krievijai ir politiskais izdevīgums. No otras puses – var teikt, ka bizness vienmēr ir bijis. Kara apstākļos vai ne kara apstākļos, bizness vienmēr ir bijis. Arī mēs ar lielāko prieku ņemam Krievijas transporta plūsmas uz mūsu ostām,» saka Sprūds.
BNN jau ziņoja, ka Ventspils osta un divi tajā strādājošie termināļi Noord Natie Ventspils Terminalsun Eurohome Latvija saņēmuši piedāvājumu iesaistīties Nord Stream 2 gāzes vadu vidējā posma būvniecībā, nodrošinot cauruļu uzglabāšanu un piegādi caur Ventspils ostu ceturtdien, 20.aprīlī, preses konferencē informēja Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
Pēc Ventspils brīvostas pārvaldes aplēsēm, kopējais Latvijas tautsaimniecības ieguvums no iesaistīšanās projekta realizācijā būtu 25 miljoni eiro. Lembergs gan piebilda, ka pret Latvijas dalību šajā projektā iebilstot Ārlietu ministrija (ĀM).
Projekta īstenotāju piedāvājums paredz, ka Ventspilī varētu pieņemt gāzes vadu būvniecībai nepieciešamās caurules, uzglabāt tās Ventspils ostas kravu laukumos un attiecīgi no Ventspils ostas nogādāt uz cauruļu ieguldīšanas vietu jūrā. Ventspils ostas termināļu kravas laukumu platība gan pašlaik esot pārāk maza, lai tajos uzkrātu gāzes vadu būvniecībai nepieciešamo cauruļu daudzumu. Projekta īstenotāji piedāvā investēt 14 miljonus eiro, izbūvējot papildus kravas laukumus septiņu hektāru platībā, ko pēc tam uzdāvinātu brīvostas pārvaldei.
Lai lemtu par iesaistīšanos projektā, ir nepieciešams pozitīvs brīvostas valdes lēmums, jo kravas laukumi tiktu izbūvēti brīvostas pārvaldes apsaimniekotā teritorijā.
Tāpat jau vēstīts, ka Nord Stream 2 vienīgais akcionārs ir Krievijas Gazprom, bet piecas Rietumvalstu kompānijas piekritušas dot naudu. Tās ir Francijas ENGIE, Austrijas OMV, Lielbritānijā, Nīderlandē un ASV bāzētais Shell un Vācijas Uniper un Wintershall.
Ref:224.000.103.1056