Pēc pusotra mēneša stājoties spēkā jaunajam Administratīvās atbildības likumam, vairāku neizdarīto darbu dēļ, visticamāk, policisti nevarēs sodīt likumpārkāpējus, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums de facto.
Raidījums ziņo, ka pārmaiņas skars gan sodu piemērošanas kārtību, gan pašus sodus, tomēr ministrijas nav paveikušas vairākus būtiskus darbus likuma ieviešanai.
Lielāko daļu no administratīvajiem pārkāpumiem veido tieši ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi.
LTV žurnālisti paredz, ka pāreja gada sākumā būs grūta – šī brīža prognozes liecina, ka protokola sastādīšana var aizņemt pat vairāk nekā stundu, pie nosacījuma, ja vispār tik tālu izdodas tikt.
Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis raidījumam atzīst, ka pašlaik policijā ir daudz nezināmā par jauno likumu un ir skaidrs, ka būs «atsevišķi likumpārkāpumi, par kuriem 1. un 2.janvārī policija vienkārši nevarēs piemērot sodu».
Aizvadītā gada oktobrī Saeimā pieņemtais Administratīvās atbildības likums nomainīs vēl padomju gados tapušo Administratīvo pārkāpumu kodeksu, kas ir ar uzlabojumiem, bet lietots arī visu šo laiku pēc neatkarības atjaunošanas, atgādina raidījums.
Ja līdz šim visi sodi bija ierakstīti Administratīvo pārkāpumu kodeksā, tad turpmāk tie būs jāmeklē katras konkrētās nozares likumā. Piemēram, autovadītājiem sodi par pārkāpumiem būs ierakstīti jau Ceļu satiksmes likumā. Lai gan par šiem pārkāpumiem visbiežāk piemēro sodus, attiecīgie grozījumi vēl nemaz nav pieņemti. Tāpat kā sodi vēl vairākos desmitos likumu, kas gaida savu kārtu Saeimā, turklāt vēl aptuveni 30 likumu, kuros būtu jāparādās soda apmēriem vēl nemaz nav nonākuši parlamentā, skaidro de facto. Trešdaļa no tiem iestrēgusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).
Pusotru mēnesi pirms izmaiņām vēl nav pabeigta un testēta elektroniskajai platformai – Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēma jeb APAS, kurā būs jāstrādā ar administratīvajiem pārkāpumiem. Par to atbildīgā Iekšlietu ministrija (IeM) žurnālistiem skaidro, ka vairāk nekā divus miljonus vērto sistēmu nevar pabeigt un testēt, kamēr nav pieņemti nozīmīgākie likumi.
IeM gan valdību, gan Saeimu vairākkārt aicinājusi par pusgadu vai gadu atlikt likuma stāšanos spēkā.
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) uzsver nepieciešamību pārmaiņām sagatavoties kvalitatīvi – laicīgi pieņemt normatīvos aktus, lai varētu pabeigt APAS izstrādi, apmācīt policijas darbiniekus un tikai tad uzsākt likuma izpildi.
Tieslietu ministrija (TM), kas virzījusi uz priekšu Administratīvās atbildības likumu, uzskata, ka tie visi ir iegansti un nav pamata neko atlikt. Viņu ieskatā – nepilnīgi strādājoša IT sistēma (APAS) nevar būt pamats, lai atliktu likuma spēkā stāšanās laiku.
TM valsts sekretāra vietniece Laila Medina uzskata, ka par termiņa atlikšanu var lemt tikai par izmaiņām atbildīgā Saeimas Juridiskā komisija, tomēr tās vadītāja Juta Strīķe (JKP) neuzskata, ka tam būtu pamats.
«Tās ir absolūtākās muļķības tāpēc, ka, kā es teicu – šeit bija rakstīts kodeksā, ka jums pienākas sods par ātruma pārsniegšanu, tagad tas būs rakstīts citā likumā, nevis kodeksā, ka jums būs sods par ātruma pārkāpšanu. Kā var iestāties haoss un kas mainās no tā, ka normu no viena likuma pārceļ uz citu likumu, un kas ir tas, ko viņi nav izdarījuši skaidrā, saprotamā cilvēkiem valodā. Tas ir pilnīgas muļķības,» saka Strīķe.
IeM de facto informē, ka gadījumā, ja jaunais likums tomēr stāsies spēkā 1.janvārī, viņiem ir «plāns B», tomēr būs jārēķinās ar iedzīvotāju neapmierinātību.