Elektronisko norēķinu sistēmas Rīgas sabiedriskajā transportā ir atkarīga no diviem lieliem piegādātājiem, kurus kontrolē ar Rīgas kartes darbinieku Aleksandru Brandavu (GKR) saistīts uzņēmējs, liecina Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma De facto rokās nonākušais Rīgas kartes audits.
Rīgas satiksmei un Francijas investoram Conduent piederošā Rīgas karte savu biznesu balstījusi uz divām firmām, un tas Rīgas kartei piecu gadu laikā prasījis 76 miljonus eiro, kas veido divas trešdaļas no uzņēmuma izdevumiem šajā laikā, vēsta LTV.
Auditori norāda, ka pastāv risks, ka atkarība no šīm firmām tikai pieaugs. Auditā pausts, ka Rīgas satiksmei būtu jārīkojas, lai to novērstu.
Auditā apstiprināts, ka Rīgas karte darbojusies kā «barotne» galvaspilsētā pie varas esošajiem un viņiem pietuvinātajiem.
De facto vēsta, ka e-talona sistēmas apkalpošana jau savos pirmsākumos apzināti veidota necaurspīdīga, lai būtu grūti izsekot naudas tēriņiem. Tās izveidošanā klāt bijis arī Brandavs, kurš no Rīgas kartes valdes atkāpās tikai šī gada pavasarī pēc tam kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) viņu aizturēja aizdomās par kukuļdošanu mikroautobusu pārvadājumu iepirkumos. Audits gan liecina, ka amats Brandavam Rīgas kartē aizvien ir un viņš tur arī saņem algu.
Žurnālisti arī atzīmē, ka Brandavam Rīgas kartē aizvien ir arī neformālas saites – šī uzņēmuma galvenās grāmatvedes dēls Juris Misters ir vairāku Brandava vai viņa tēva uzņēmumu valdes loceklis.
Vēl par šo tematu: Rīgas satiksmes radīto robu valsts budžetā plāno lāpīt ar rīdzinieku naudu
Rīgas kartei ir sadarbība ar uzņēmēja Andreja Blažko uzņēmumiem SIA BMS Tehnoloģija un Burlat. 2008.gada pavasarī Rīgas karte ar BMS Tehnoloģija noslēdza 53 miljonus vērtu līgumu par e-biļetes ieviešanu. Šobrīd šis uzņēmums uztur autostāvvietu maksāšanas sistēmu, pārdod viedbiļetes Rīgas sabiedriskajam transportam un sniedz citus pakalpojumus Rīgas pašvaldībai.
2010.gadā e-talona automātu uzturēšanu no BMS Tehnoloģija pārņēma Burlat, tomēr auditori nav varējuši saprast pamatojumu, kāpēc tas darīts. Auditā norāda uz draudiem, ka Rīgas karte laika gaitā no abiem piegādātājiem kļūs tikai atkarīgāka.
Auditā norādīts, ka nav arī iespējams noskaidrot, kā Blažko uzņēmumi tikuši pie tiesībām sastrādāties ar Rīgas karti, jo uzņēmumam nav procedūru, kas liktu pirms būtisku līgumu noslēgšanas organizēt iepirkumu.
«Gūt pārliecību par to, ka process bija godīgs, nav iespējams,» secina De facto.
Brandavs De facto nekomentēja audita secinājumus. Žurnālistiem neizdevās sazināties ar Blažko un iegūt viņa komentāru.
Raidījums norāda, ka Rīgas kartes dibināšanas laikā Blažko kļuva par biznesa partneri Rīgas domes deputātei Irinai Vinnikai (GKR), kura vēlāk kļuva arī par Rīgas satiksmes valdes locekli. Tur strādājot, viņa vienlaikus kopā ar Blažko bija dalībniece divās firmās, ko nodibināja kopā ar BMS Tehnoloģija. Ar partijas biedru Brandavu viņa vairāk nekā 20 gadus sastrādājusies kultūras jomā.
Vinnika De facto neatbild, vai iepazīstinājusi Brandavu ar Blažko.
LTV raidījums norāda uz abu biznesa saistībām – pirms trim gadiem Brandavam pastarpināti piederošas firmas nopirka kāds Blažko uzņēmums.
Partiju «barotava»
Auditā arī norādīts uz citu problēmu – politiķu, viņu radu vai partiju finansētāju pabalstīšanu.
Piemēram, Vinnikas meita Rīgas kartes pirmsākumos neilgi tur strādājusi par sekretāri. Savukārt Burlat līdzīpašniece Gods kalpot Rīgai (GKR) maksājusi biedra naudas.
Rīgas kartes valdē strādājis arī Rīgas domes deputāts Maksims Tolstojs (Saskaņa). Vēlāk uzņēmumā sāka strādāt viņa dzīvesbiedre Jeļena Jakovļeva. Darbu tur viņa apvienoja ar Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) administratīvās direktores pienākumiem. Rīgas kartē viņa pārtrauca strādāt šī gada martā. Šajā laikā Jakovļeva Saskaņai noziedoja 46 000 eiro.
«Uzpūstas» cenas un nesaimnieciskums
Audits norāda arī uz nepamatotiem uzcenojumiem, tehnikas dīkstāvi un «uzpūstām» stundas likmēm, kas vairākkārt pārsniedz nozarē pieņemtās.
De facto salīdzina – degviela Rīgas satiksmei izmaksājusi lētāk nekā Rīgas kartes pakalpojumi, kas pērn prasījuši 28 miljonus eiro.
Audits secina, ka Rīgas karte ir tikai starpnieks starp Rīgas satiksmi un apakšuzņēmējiem. Rīgas kartes pelņa ir uzcenojums, un pērn tas bijis 26%, kas, pēc auditoru aprēķiniem, septiņas reizes pārsniedz tirgus līmeni. Ja šī uzcenojuma nebūtu, Rīgas satiksme pērn būtu ietaupījusi piecus miljonus eiro, izrēķinājuši auditori.
Auditori pieļauj, ka par apakšuzņēmējiem pārmaksā arī pati Rīgas karte. Piemēram, papīra e-taloniem ik gadu uzņēmums iztērē ap trim miljoniem eiro. Burlat piegādātās kartiņas maksā 45 centus, kamēr internetā tās atrodamas par vismaz divreiz zemāku cenu.
Auditā atklājies, ka elektroniskās biļešu sistēmas uzstādīšana un uzturēšana izmaksā ap 195 eiro stundā, kas ir padsmit reizes vairāk nekā vidēji industrijā.
Rīgas satiksmes līgums ar Rīgas karti beidzas 2020.gada beigās, un auditori iesaka Rīgas satiksmei e-talonu sistēmu pārņemt savās rokās.
Rīgas satiksmes pagaidu valdes priekšsēdētājs Ernests Saulītis De facto gan skaidro – uzņēmumā izveidota darba grupa un tā līdz šī gada beigām izdomāšot, ko darīt ar e-talonu sistēmu. Tomēr viņš uzsver, ka šis jautājums būs jāpieņem jaunajai, pastāvīgajai valdei.
De facto gan atgādina, ka Rīga karte pēc 2020.gada nekur nepazudīs – uzņēmumam līdz 2025.gadam ir līgums par autostāvvietu automātu apkalpošanu.