Dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekts ir kritiskā situācijā sliktas korporatīvās pārvaldības un interešu konflikta dēļ, publiskā paziņojumā pauž triju Baltijas valstu kopuzņēmuma AS RB Rail 62 darbinieki.
«Neraugoties uz būtisko progresu, kas panākts šajā projektā, mēs esam ļoti noraizējušies, ka projekts Rail Baltica, kas dāsni līdzfinansēts no Eiropas Savienības (ES) publiskā finansējuma, sliktas korporatīvās pārvaldības un interešu konflikta dēļ ir nonācis kritiskā situācijā,» teikts paziņojumā.
Darbinieki norāda, ka šogad 30.oktobrī, pēc izpilddirektora atkāpšanās, viņi nosūtījuši kopīgu paziņojumu triju Baltijas valstu premjerministru birojiem un Satiksmes ministrijām, pieprasot nekavējoties rīkoties, jo izpilddirektora un tehniskā direktora pēkšņā atkāpšanās, kas ir piektā augstākās vadības nomaiņa pēdējo 14 mēnešu laikā, liek pievērst uzmanību strukturāliem jautājumiem saistībā ar projekta īstenošanas organizēšanu.
«Tāpēc mēs nosūtām šo vēstuli un arī publiskojam iepriekšējo kopīgo darbinieku paziņojumu. Mēs uzskatām, ka triju Baltijas valstu sabiedrība ir pelnījusi to zināt, un ticam, ka Baltijas valstu premjerministri nākamnedēļ trīspusējā apspriedē pievērsīs uzmanību šai situācijai,» teikts darbinieku paziņojumā.
RB Rail darbinieki aicina projekta uzraudzību nodot premjerministru līmenim, uzskatot, ka pašreizējās organizācijas sadrumstalotā atbildība nenodrošina efektīvu projekta īstenošanu un koordināciju starp publiskā un privātā sektora struktūrām valstu un reģiona līmenī un neveicina starpnozaru sinerģiju.
Darbinieki uzskata, ka nekavējoties vajadzētu atgriezties pie sākotnējā skatījuma uz kopuzņēmumu Rail Baltica kā integrētu, vienotu struktūru, kas atbild par Rail Baltica projekta īstenošanu, jo pašlaik, viņuprāt, nav vienas organizācijas, kas būtu atbildīga par šā projekta sekmīgu īstenošanu.
Viņi arī lūdz iecelt neatkarīgu kopuzņēmuma uzraudzības padomi, lai nodrošinātu, ka tā kolektīvi pārstāv visu kopuzņēmuma akcionāru intereses, tādējādi novēršot interešu konfliktu un iejaukšanos operatīvo lēmumu pieņemšanā.
Tāpat darbinieki aicina, nekavējoties pieprasīt RB Rail uzraudzības padomes priekšsēdētāja Karoļa Sankovska (Karolis Sankovski) atkāpšanos, «ņemot vērā viņa nespēju ievērot labas korporatīvās pārvaldības principus un novērst lielo un graujošo mainību kopuzņēmuma augstākajā vadībā, kā arī klajo interešu konfliktu, ko viņš apliecinājis visa sava pilnvaru termiņa laikā».
RB Rail darbinieki pieprasa iecelt vienu uzraudzības padomes locekli, kas pārstāvētu kopuzņēmuma darbinieku intereses.
Lasiet arī: Rail Baltica lidostas stacijas būvniecība varētu izmaksāt 250 – 280 miljonus eiro
Darbinieki lūdz esošos padomes locekļus paskaidrot, kā jaunais pagaidu izpilddirektors atbilst RB Rail akcionāru līgumā aprakstītajiem kritērijiem, proti, izpilddirektoram jābūt starptautiski pieredzējušam biznesa vadītājam un zinošam ekspertam lielas infrastruktūras būvniecības, finansēšanas un pārvaldības jautājumos, un kā jaunais pagaidu izpilddirektors plāno novērst interešu konflikta situāciju, joprojām strādājot organizācijā, kuru iepriekš pārraudzīja RB Rail.
«Mēs uzskatām, ka sekmīgas projekta īstenošanas interesēs ir ļoti svarīgi vēl pirms būvniecības sākuma apvienot visu Baltijas valstu spēkus. Ir laiks valstu parlamentiem, valdībām un Eiropas Komisijai uzdot jautājumu, vai Rail Baltica ir projekts, kas dos ilglaicīgus ieguvumus Baltijas valstīm un visai ES, vai arī tas turpinās cīnīties ar neefektivitāti, interešu konfliktiem un bezrūpīgu attieksmi pret ES un projektā iesaistīto valstu līdzekļiem,» teikts darbinieku paziņojumā.
RB Rail darbinieki pauž apņēmību arī turpmāk aktīvi palīdzēt pārveidot un uzlabot projekta Rail Baltica pārvaldību un īstenošanu.
Tikmēr satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) paziņojumā medijiem uzsver, ka projekts Latvijā ir valdības prioritāšu sarakstā un tiek veikti visi pasākumi, lai to īstenotu paredzētajos termiņos. Šobrīd Latvijā notiek Rail Baltica trases projektēšana un sākta būvniecības fāze, bet iedzīvotājiem redzami būvniecības darbi Rīgas centrā tiks sākti 2020.gada otrajā pusē, lidostā – 2021.gadā.
«Projekta īstenošana ir ne tikai Latvijas valdības, bet arī viena no ES transporta politikas prioritātēm,»
norādīja ministrs, piebilstot, ka viens no galvenajiem Satiksmes ministrijas uzdevumiem ir koordinēt un uzraudzīt Rail Baltica projekta Latvijas aktivitātes, veicinot visu iesaistīto pušu ciešu sadarbību, kā arī sekmēt turpmākai projekta virzībai nepieciešamo dokumentu sagatavošanu.
Jau vēstīts, ka pēc Baltijas valstu kopuzņēmuma RB Rail, kas izveidots dzelzceļa projekta Rail Baltica īstenošanai, valdes priekšsēdētāja Tīmo Rīhimeki (Timo Riihimäki) lēmuma no decembra atstāt amatu, uzņēmuma pagaidu izpilddirektors būs SIA Eiropas dzelzceļa līnijas Attīstības un komunikācijas departamenta direktors Agnis Driksna. RB Rail padome ir iecēlusi Driksnu pagaidu izpilddirektora statusā no 2.decembra.
Tāpat no amata atkāpies RB Rail galvenais tehniskais direktors un valdes loceklis Marts Nilsens (Mart Nielsen). Viņš darbu kompānijā atstās 23.decembrī, tādējādi no 24.decembra tehniskā direktora pozīciju uz laiku ieņems uzņēmuma plānošanas un projektēšanas departamenta vadītājs Kaido Zimmermans (Kaido Zimmermann).
RB Rail ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kas izveidots, lai īstenotu Rail Baltica projektu – pirmo šādā mēroga infrastruktūras projektu Baltijā. RB Rail ir centrālais Rail Baltica projekta koordinators. Tā galvenie uzdevumi ir dzelzceļa projekta izstrāde, būvniecība un mārketinga aktivitāšu realizācija.
Vēl par šo tematu: Rail Baltica: Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas pārbūvē galvenais ir termiņu ievērošana
Rail Baltica projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka Rail Baltica izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no ES līdzekļiem.