Daudzas ģimenes iecienījušas pankūkas ikdienas un svētku maltītēs, taču ne visi zina seno pankūku vēsturi un to, ka septiņas dienas pirms lielā Lieldienu gavēņa tiek svinēti svētki Masļeņica, kuru galvenais ēdiens ir sauli simbolizējošā pankūka.
Pankūku pirmsākumi rodami jau senajā Ēģiptē, par ko liecina zīmējumi uz faraonu kapeņu sienām, stāsta uzņēmumā Lido.
Lielākā pankūka izcepta 1994.gadā, Anglijā – tās diametrs bijis 15,01 metrs, bet biezums 2,5 centimetri. Savukārt visaugstākais pankūku tornis uzbūvēts 2013.gadā Beļģijā – 82 centrimetru augstumā.
Sodas vietā pankūku mīklai var pievienot tikko uzsnigušu sniegu. Sniega sastāvā esošās vielas pankūku tekstūru padara mīkstāku un gaisīgāku.
Pankūkas simbolizē sauli, tādēļ tās ir Masļeņicas svarīgākais ēdiens. Masļeņica pēc slāvu tradīcijām ir kultūras svētki, kurus svinot vienas nedēļas garumā, simboliski aizvada ziemu un sagaida pavasari. Uz Masļeņicu cep pankūkas no dažādiem miltiem un visos iespējamos viedos – plānās, biezās, pildītās un citas. Pankūkas slāvu tradīcijās tiek ēstas ar krējumu, olām, ikriem vai ievārījumu.
Ķirbju un ābolu pankūkas
Sastāvdaļas:
300 g ķirbja
300 g ābolu Antonovka
½ – ¾ glāzes kviešu miltu
2 olas
Kefīrs pēc vajadzības
Sāls
Cukurs
Nažagals dzeramās sodas
Nažagals citronskābes
Pagatavošana:
Ķirbi un ābolus sarīvē.
Pievieno olas, miltus, sāli, cukuru pēc garšas un kefīru, kurā izšķīdināta dzeramā soda un citronskābe.
Cep sviestā, eļļā vai margarīnā.
102.000.102.6769